Man patīk agri rīti ar sevi klusumā. Kad varu nesteidzīgi iedzert kafiju, palasīt citu dzīves un lēnām atmosties. Izkūņoties no midziņas. Šonedēļ mana pirmā darba diena pēc veselām piecām brīvdienām. Un tas ir tik sasodīti grūti, I mean, tieši tas brīdis, jo vairāk tu nestrādā un laiskojies, jo mazāk arī gribas atsākt. Un aizmirstas jau tie lieliskie kolēģi, gaišais offiss un smukie vīrieši uzvalkos. Sapucēšanās un citi mazie mirkļi. Tad gribas tikai palīst zem segas, skatīties filmas, lasīt grāmatas, taisīt ēst un vienkārši pabūt mierā. Bet tai sajūtai es kaut kā veiksmīgi šodien esmu tikusi pāri. Ir tādas apslēptās enerģijas rezerves pēc visa. Un šonakt man bija tādi sapņi, ar tik burtiskiem tulkojumiem, kad pat nesaprotu, no kurienes manī tas viss. Pēc visiem paslēptajiem skaidrojumiem, mistiskiem notikumiem, es pēkšņi saņemu pilnīgi burtisku sapni. Par visām savām bailēm vasaras beigās, par līdzcilvēkiem un sevi.