Divus vakarus ejot gulēt ap astoņiem vakarā (gluži kā bērnībā) jau pirms desmitiem es jūtos sagurusi un miegaina. Lūk ko nozīmē divpadsmit stundu miegs. Bet organismam bija vajadzīga atpūta. No visiem stresiem un skumju zemestrīcēm. Lai savestu imunitāti kārtībā un ļautu dvēselei vieglāk elpot. Un varu teikt, ka tas viss man noteikti palīdzēja. Kārtīgs, ilgs miegs. Vēl mazliet varu sev ļaut, jo no nākamās nedēļas man sāksies saspringtais režīms. Un labi vien ir, jo kad organisms atpūties un iekšējie ritmi mierīgi, varbūt arī prāts pielāgosies un domas sakārtosies pareizā virzienā.