Sēžu un domāju par pārvākšanos. Jā, ir pagājis tikai mēnesis manā jaunajā midziņā, bet man šķiet, man vajadzētu nomainīt pilsētu. Šeit visa šķiet par daudz man. Ne tīri fiziskā plānā, bet emocionālā gan. Viss tas, kas pa šo gadu pusotru ir noticis ir kaut kā mani ļoti ietekmējis. Bet es nevarētu apgalvot, ka uz labo pusi. Un tad vēl tās iekšējās visas problēmas. Es gan labi apzinos, ka no problēmām neaizbēgsi un lai kur tu atrastos, tās būs ar mani tāpat. Vienkārši vides maiņa varētu man palīdzēt savākties mazliet vairāk. Vienīgais, kas mani biedē ir tas, vai es tiešām to varētu izdarīt viena pati. Es nekad neesmu bijusi viena. Vienmēr ir bijis kāds pazīstams apkārt. Un šis būtu kā tāds jauns sākums, man vienai pašai, kādā svešā vietā. Pilsētas izvēle, gan ir diezgan apgrūtinoša. Esmu starp visu kaut kur. Tad man gribās lielpilsētu, tad piejūras vietu, tad ziemeļus. Kā lai izvēlās savu vietu, es nezinu. Pēdējā laikā es vispār ļoti daudz lietas nezinu. Lielākoties tas saistās ar manas dzīves sakārtošanu un sirdsmiera atgūšanu.