Atkal un atkal nonāku pie tām pašām atziņām, ko skaidri zināju jau 16 gadu vecumā. Es esmu cita, taču pasaule tā pati. Šķiet, ka jau toreiz skaidri zināju, kā viss tajā iekārtots, tikai laiku pa laikam liktenis ar savu izcilo un līdz sīkumam nostrādāto humora izjūtu man pasvieda kādu notikumu, cilvēku, kas man vērtību skalu sašķobīja. Bet tikai uz mirkli. Galu galā nonācu pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem, tikai nedaudz paplašinātākā formā.