Sēžu un tukšoju savu kafijas krūzes un atcerējos, ka savā divpadsmit stundu miegā es redzēju @methodrone. Pareizāk sakot ne viņu, bet cibu gan. Atceros, ka sapnī biju iegājusi palasīt, kas notiek citu dzīvēs un ieraudzīju, ka viņai ir veikti 72 ieraksti vienā dienā. Gluži kā tāda grāmata. Un tad es sapnī sēdēju un lasīju. Un tas bija tik interesanti. Tā visa sajūta. Un tad es atmodos un nesapratu kas notiek. Kā vispār manam prātam ienāk prātā redzēt tādus sapņus. Tvert bezgalīgu informāciju un analizēt sevi caur citiem.
Vēl es redzēju pļavu. Agra vasaras rīta pļavu. Kad saule tikko ir modusies un tu vienkārši saplūsti ar dabu. Pārvērties kādā mistiskā dzīvībā un atjauno savus spēkus.
Tik daudz procesu notiek manī. Tik daudz nesaprašanas un saprašanas reizē. Un vienīgais ko es daru ir rakstu un mēģinu noformulēt. Lai neaizmirstas, lai paliek atmiņā.