kotlešbļini
Ieveļos mājās šovakar ap pusdesmitiem, vēl joprojām brīnoties, kā pamodos tieši manā trolejbusa pieturā, nevis galapunktā. Auksti, atlūziens vēl joprojām nāk ar vilni, gribas ēst. Pieeju pie ledusskapja, paņemu trauciņu/omas standarta humanitārās palīdzības sūtījumu 3 veču mājsaimniecībai. Tāds plastmasas taisnstūrskaldnis ar vāku, kur iekšā rādās esam ierastās pankūkas a la oma style.
Liels ir mans "abloms", kad pankūkas izrādās vienlaikus improvizācija par tēmām "pankūka" un "kotlete". Ir redzētas pildītās pankūkas, bet šīs ir vienkārši puskotlete no vienas puses un puspankūka no otras. Labi, nesmādēju arī tādas, ieēdu, bet garša ir tāda pati kā skats - izteikti šizoīda.
Ōma ik pa brīdim virtuvē biki paeksperimentē, bet šo te variantu gan norakstīsim pie ne tik sekmīgajiem projektiem.
Tagad sēžu un jūtos kā tāds tea-junky - 6tā tējas krūze kā nekā.
Comments