Mentālā draza.

Šodien daudz māzu divainību. Braucu uz ofisu, kārtīgi aizgulējies, tur neviena nav. Pēc stundas piezvanu šefienei, un šī pati tā kā vainīgi pastāsta, ka šodien no mājām strādā. Manām labajām austiņām noplīsis polsterējums labajā pusē, sēdu, tulkoju un paralēli spamoju Outlook'ā, klausīties gribas, bet spiež ausi. Monstrozā ātrumā sagatvoju to darba tulkojumu, atbilstoši izbesoties. Punktu pielika kāds meils ar "nezinu, vaj.." u.tml. pērlēm (nu labi, e-pasts ar gramatikas "pērlēm", ja jau tēloju pareizo).

Vēl pretīgāk - atceļā no darba pēkšņi nokretinēja beibābas (gan jaunās, gan vecās) pieturā, kurām uzacis izplēstas un uzzīmētas pieres vidū. Kosmo meitenītes tā dara, vai? Kā var kaut ko tādu izdomāt un izdarīt?

Tad vienā krustojumā tūristu autobuss mani palaida, lai nākamajā gandrīz uzbrauktu virsū (man abos gadījumos bija taisnība, dōh). Par dōh runājot, laikam jāaizstaigā uz Simpsōnfilmu.

Laikam mazas figņas iekrājušās - jāņem nākamnedēļ brīvdiena un jāsaved kārtībā. Kaimiņiene mana ir kā Bārbara Streizande pēc vēl 20 gadiem, tikai dziedāšanas vietā viņa runā. Pārāk pieklājīgs laikam esmu, lai klaji pasūtītu viņu ratā, bet tas ir vienīgais veids, kā no viņas atkratīties.

Rīt jāaizvelkas uz Positivus AB beidzot. Citādi šovakar jau nosēdēju ar visādu darba ***ņu tā vietā lai brauktu. Bet visi jēdzīgie tik un tā rīt.