parādī[b/v]ainība
Vēl pretīgāk - atceļā no darba pēkšņi nokretinēja beibābas (gan jaunās, gan vecās) pieturā, kurām uzacis izplēstas un uzzīmētas pieres vidū. Kosmo meitenītes tā dara, vai? Kā var kaut ko tādu izdomāt un izdarīt?
Tad vienā krustojumā tūristu autobuss mani palaida, lai nākamajā gandrīz uzbrauktu virsū (man abos gadījumos bija taisnība, dōh). Par dōh runājot, laikam jāaizstaigā uz Simpsōnfilmu.
Laikam mazas figņas iekrājušās - jāņem nākamnedēļ brīvdiena un jāsaved kārtībā. Kaimiņiene mana ir kā Bārbara Streizande pēc vēl 20 gadiem, tikai dziedāšanas vietā viņa runā. Pārāk pieklājīgs laikam esmu, lai klaji pasūtītu viņu ratā, bet tas ir vienīgais veids, kā no viņas atkratīties.
Rīt jāaizvelkas uz Positivus AB beidzot. Citādi šovakar jau nosēdēju ar visādu darba ***ņu tā vietā lai brauktu. Bet visi jēdzīgie tik un tā rīt.
tāda nu ir tā darba cilvēka dzīve - besies, ievec dziļi elpu un ta jau atkal laiks besīties. + praktikanta bonus ir tas, ka liek darīt visu, ko pašiem negribas darīt un paši malko tasīti labas kafijas :D