vnk gribu uzrakstiit
Jūnija beigās pāris izlaidumi paziņām, logisch, Jāņi (šoreiz Saulkrastos pie d!rs!!gām kursabiedrenēm - vairs tur nerādīsimies), tad nometne [jeej!].
Parastā zīmēšanas nometne, gluži kā pēdējos 4 gadus. Šoreiz Raiskumā, sanatorijas internātpamatskolā. Nedraudzīgi vietējie, bars citu nometņu, zīmēšana, futbols un visādas ākstības, ļoti dīvaini sīkie, nakts muldēšana, parastie lauku skolas virtuves gastronomiskie šoki, pārgājieniņi, makšķernieki, pāris normāli darbi, sīko ķēpājumu apspriešana, uno, līdaka un vēži, banāni ar kondensēto pienu, peldes, futbola čempionāts švakā TV kastē (visu laiku gaidījām "pendeles"), vienkārši savējie, utt.
Vārdu sakot, nometne labākajās tradīcijās.
Tad Zvejnieksvētki laukos (Ainažu pusē) - brīnišķīgs miers mijas ar radupulka jautrību, tos cilvēkus tomēr ir liels prieks redzēt kopā.
Tagad prakse, kas rada iespaidu, ka viss, ko kāds no manis jebkad var vēlēties, ir stulbi reporti, turklāt tā ilgs līdz pašam skolas sākumam 21. augustā. Un vesela kaudze ar draugu/paziņu dzimšanas dienām un vārda dienām ciešā secībā - grūti sagādāt sakarīgas dāvanas (būs jāmeklē nesakarīgas - ar jautri;p).
Un kas tev labs?
un sirsnīgi sentimentāli pievilcīga - diktum trāpīgs raksturojums manām atmiņām par to pasākumu un arī par laukiem - mazliet bagāts esmu tādā ziņā, ka pazīstu labus cilvēkus.
bet vienkāršību nedrīkst zaudēt - nununu!!