7/26/07 02:12 pm - slinkums pesimistus pārtaisa par optimistiem...when life gives you lemons, modify their DNA and make.. superr lemons!! |
7/26/07 02:12 pm - slinkums pesimistus pārtaisa par optimistiem...when life gives you lemons, modify their DNA and make.. superr lemons!! |
7/21/07 01:10 am - a simple formulaTas ir tāds viens liels eksperiments... pasaki kaut ko un tad skaties, kas notiks... ja vēl aizvien notikumi neguļas Tev vēlamajā gultnē, atļaujies vairāk...Bet atceries - Tev jāsasniedz, ko vēlies... Apsveicu! Tagad Tu zini, kā dzīvot.. |
7/13/07 11:34 pm - samtingz vrongCik savādi, ka šovakar neviens man vēl nav iemetis pa galvu ar zaļu gorillu [mātīti]... |
7/10/07 06:26 pmNu Tu jau zini, kāds ārā ir laiks.. Gribētos vienkārši sēdēt pie kamīna un malkot kaut ko iekšas sasildošu patīkamā kompānijā..Bet tā ir ikdiena. Reizēm "quick decisions" noved pie pavisam patīkama rezultāta.. Pofig laiku - izmetamies paplikāki un kaut kur Salacas piekrastē metamies straumē. Yeeee - haaaw!! Silts, maita.. bet kaut kā baigi nes projām.. pa straumei makten varens vari sajusties, bet, ja centies tai iespītēt, kļūsti nespēcīgs varenās Mātes Dabas priekšā.. neesam tak TIK jaudīgi peldētāji - līdz BAYWATCH vēl ir ko pasvīst. Drīzāk pašus vajag glābt, bet, nē, neesam jau tik pārgalvīgi. :P Pēc tam, kad apnika, sēdāmies laivā un, lietum līstot un vējelim zēģelējot, sākām irties pret straumi.. pa brīžam piemetās škrobe, ka neviens nebija paķēris līdzi pārnēsājamo buru - tak kaut kāds atspaids būtu sanācis.. Pa ceļam radās ideja noķert kādu meža pīli, lai varētu to pagatavot[ne mana ideja], jo atgriežoties mūs tāpat sagaidītu jauks ugunskurs un vairāk vai mazāk bads.. protams, pīles bija gudrākas. Bliezām mēs bez vestēm, un, cik likumsakarīgi, mistiskā veidā izdevās apgāzt laivu, par laimi tuvu krastam, seklumā.. Beidzās tas viss pavisam laimīgi.. siltumā. :] Atpakaļceļā autobusā necentos izrādīt laipnību attiecībā uz veciem cilvēkiem un savas sēdvietas aukstasinīgu ziedošanu gandarījuma sajūtas radīšanai. Mans vadmotīvs: "Komforta izraisītais labsajūtas līmenis, sēžot mīkstajā krēslā, ievērojami pārsniedz to labsajūtu, ko sagādā gandarījums par atdoto vietu.." Pie tam, ja jau dikti vajadzēja manā vietā ielīst, you could have just asked.. sarunas, sarunas, diplomātija.. neiešu jau mēģināt domas nolasīt no visapkārt glūnošo ačeļu pāreļiem.. Egoisms ir laba lieta. |
7/8/07 11:19 am"I'm searching for somethingBeyond my understanding Looking for meaning Where nothing is demanding There are no surprises Where nothing is expected If you offer nothing Then everyone accepts" |
7/6/07 12:47 ampeetersiili, kur Tu esi? |
7/3/07 08:42 pmIemāciet man, lūdzu, kāds priecāties! |
6/14/07 01:01 am - dzīves patiesībacitēju garšaudziņu:"gan ar laiku tava dzīve izmainīsies. gan zināsi, kad. gan zināsi, kāpēc. un tu to JUTĪSI, nevis izdomāsi." Tad nu.. TAUTA! Mazāk domāt, vairāk just.. |
6/13/07 01:05 am - ak...Kas par filmu!Sen nebiju neko tik sirsnīgu noskatījies.. Sajūta ir fantastiska. P.S. "50 first dates" |
6/8/07 11:00 amno tā jau es baidījos - Bērdija sākusi skanēt kā Falkōns... |
6/8/07 12:26 am - )%$*##@!_)Es pabeigšu to, kas sen jau iesākts..Tagad man viss ir. atliek tikai noņemt šo to.. Tad paņemt to, kas ir no jauna nācis un apvienot ar to veco, protams, pirms tam notraušot visus pagātnes pārpalikumus.. Un tad gan beidzot sākšu izteikt sevi savādāk. Bija jau laiks! |
6/4/07 12:17 am - Sveiciens!Šis ir oficiālais Sintijas vārda dienas godināšanai veltītais posts! Cheers! ;)* |
6/3/07 08:23 pm - Apsoli man nekoEs nezinu, kā man būt.Es nezinu, kā man būt. Ak, pamosties rītā un doties, Dievs zina kur, bet tavs maigums mani apbur un tur. Tavs maigums mani apbur un tur. Tavs maigums mani apbur un tur. Kā viltīga čūska tinas ap kaklu un tur Ceļš, kas jau atkal ved nekur Ā-ā-ā-ā.... Apsoli, apsoli man neko Ā-ā-ā-ā.... apsoli, apsoli... Apsoli, apsoli vēlreiz neko. Apsoli, apsoli vēlreiz neko. Lai pliku un nabagu dzeguze aizkūko, Ak,... un nevajag neko. Tu mana aizliegtā, tu mana neatļautā, Tu mana aizliegtā, tu mana neatļautā, Mīlestība un sāpes vienuviet. Sirds smagiem soļiem kavējas projām iet. Ā-ā-ā-ā.... Apsoli, apsoli man neko. Ā-ā-ā-ā.... apsoli, apsoli... Es nezinu, kā man būt. Es nezinu, kā man būt. Ak, pamosties rītā un doties, Dievs zina kur, bet tavs maigums mani apbur un tur. Ā-ā-ā-ā.... Ā-ā-ā-ā.... |
5/29/07 09:25 pmPiekāst 3 pasācienus uzreiz... Eu, vecīt, - nu Tu dod! Piekāsi vienu, tad otru, un tad tūliņ arī trešo. Nolēmi braukt mājās? Nu, labi.. vismaz ne viens. Bet tad pēkšņi plāni mainās un Tu paliec viens. Kad sēdēji vilcienā, domāji:"Kāda vella pēc Tu dzenies uz mājām...? Varēji pasēdēt un iedzert ar Mārtiņu un varbūt Sergeju, un Reini, Tu taču varēji ar Kristapu iet dzert tēju pie Ilzes vai vienkārši pilnīgā pohujā aiziet ar Sinču un Sergeju uz Fabriku........"Un tad Tu saprati. Tu brauci, lai varētu parunāties ar viņu.. satikt viņu... gan ne pa īstam, bet tomēr... :) Tas vismaz ir attaisnojums sev. Varbūt. |
5/29/07 09:22 pmCik cilvēks kļūst daiļš, kad izjūt laimes tuvumu, kad var sajusties bezrūpīgs attiecībā uz tām sajūtām, no kurām tikko zaudējis atkarību...Vēroju.. un man prieks. |
5/26/07 02:03 am - Viņas parādīšanāsBet tad viss mainījās -Tā bija viņa, kas ieradās, Un jauni laiki iesākās... Pārdevēju pārdeva, Masieri izmasēja, Dzejnieku atdzejoja, Pat jokdari izjokoja, Un no bēgļa aizbēga, Riebeklim ierieba, Tad aizmāršu aizmirsa, Un kalpotājam kalpoja, Un kungam pavēlēja. |
5/22/07 12:01 am - *4 ur own good*Sniegasunc! Vai vairs netici brīnumiem? Vai savos apmēram astoņpadsmit gados jau esi pārdzīvojusi visas cerības piedzīvot ko neparastu? Vai astoņpadsmit gadi ir jau viss Tavs mūžs? Tad kāda jāga? Kur rodas gribasspēks? Vai Tu zini, kāds prātam ir spēks? Tas ietekmē visu, ko Tu dari, kam Tu tici.. Tad kāpēc Tu sadzīvo ar savu poti? Met to F***ING prom.. Nevari? Cenšos palīdzēt! Nevaram? Ir vēl daudzi, kas palīdzēs! Netici? Labāk notici... |
5/19/07 12:34 am - The very first meeting of S(AINT) and EMO-BITCH |
5/18/07 11:59 pmŠis bija skaists laiks.Pats labākais no visiem! Es jūtu, ka viena no divām pasaulēm tagad sagrūs, bet, kā jau paredzēju, par to uztraukšos un skumšu vēlāk. Tagad ir eksāmenu apātija. Būs jābūvē jauna. Es šodien sajutos viens. Beidzot tā pa īstam. Tas bija gluži kā raudzīties apkārt pilsētas kūsājošajā dzīvē un saprast, ka Tevi tas vairs neuztrauc. Sajūta, ka mērķis ir zudis. Laikam, ka sasniegts. Un vēl kas... Man ir vislabākie draugi! |
4/3/07 07:52 am |