rixerix [entries|archive|friends|userinfo]
rixerix

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

GOROD MAGADAN un KOLIMA [Jul. 15th, 2013|08:20 am]
KOLIMA
Vakar atgriezāmies no megaceļojuma. Sākām ceļu 07.55 Sasumā un iebraucām Magadanā nākamā rītā pl. 03.04. Izskatījās, ka mēs nolaižamies ar iznīcinātāju tieši Magadanas galvenajā ielā.
Esam gana redzējuši. Tas bija kaut kas!!!
RAZRUHU un galējās bagātības izpausmes zeltaraktuvēs, kur baidījāmies izvilkt foto/kinokameras, lai kāds mūs neaiztur.
Viesmīlību un brāļa fanes "Ustjumčikā", kur Mārtiņš saņēma (2-o X mūžā) savu Dzimšanas apliecību.
Par to vēlāk.
Šodien Magadana. Jūra.
Mums tagad ir sakari.
Ne tā kā pēdējās ceļojuma dienas. Pilnīgākā Kolimā ( ar uzsvaru uz ā)
Mans mērķis ir plikam ieet jūrā.
Uz Jūru!
linkpost comment

Gorod Magadan II [Jul. 12th, 2013|05:36 am]
Labrīt!
Pieļauju, ka Jums tur ir vakars, spīd saule. Magadanā joprojām ir vasara. Līst lietus, kas trijās minūtēs spējīgs izmērcēt visus līdz kaulam. Vakar bija smaga diena. Muzejs ar GULAGA arhipelāga ekspozīciju Magadanas novadā. Vietējā Latviešu Biedrība, kas atrodas bloka mājas pirmajā, puspagraba telpā un Sēru Maskas apmeklējums, kas ar vēju un lietu mums atņem jebkādu prieku uzkavēties zem klajas debess.
Atrodu savu dzimšanas vietu. Magadanas Dzemdību Namu, kur tagad atrodas Sieviešu konsultācija. Raudu. Stāvu Magadanas vējā, slapjš kā tiko piedzimis un asaras tek man no acīm. Esmu atgriezies.
Vakarā ejam pie latvietes Ritas, kura dzīvo Magadanā. Viņa gandrīz sasniegusi Mimmīša vecumu, dzīvo bloka mājā aiz briesmīgām, ar brūnu krāsu nokrāsotām durvīm, dzīvoklī, kur sienas noklātas ar gleznām, bet blakus istabā atrodas klavieres.
Šodien mēs braucam uz Susumanu. Tas ir apm.700km attālumā. Tas būs smags brauciens. Tur ir dzimusi Astrīda. Dzimusi, augusi, skolojusies. Tā būs atgriešanās viņas dzimtajās vietās.
Sakari, es pieļauju nekādi.
Nevarēsim ne zvanīt, ne citādi sazināties. Atgriezīsimies 14.jūlijā. Šorīt jāiepērk pārtika 2-ām dienām, jo, tā ir Sibīrija. 
Tad atkal būsim atpakaļ manā dzimtajā Magadanā.
linkpost comment

Magadana [Jul. 11th, 2013|06:52 am]
Esam Magadanā. Te es esmu dzimis.
Pamodāmies jau 04.00 pēc vietējā laika. Tātad, Latvijā ir 19.00
Biju tādā miega badā, ka rakstot iepriekšējo vēstuli man acis sagāja šreijā un dubultojās tastūra.
Abi divi no rīta atmodāmies un vairs nevarējām aizmigt. 
Man ir ļoti dīvainas sajūtas. Un nevarētu teikt, ka esmu emocionāli uzlādēts un gribētos raudāt aiz laimes. Vienkārši es uzsūcu sajūtas kā sūklis untās tik sūcas kā sausā švamē.
Vakar bijām pie jūras. Te ir piemēslots, krasta smiltīs guļ izmesti zvejas kuģīši, cits sākts labot, metināt, cits pamests novārtā. Apkārt klaiņo suņi un iereibuši tēvaiņi. Viens kurina ugunskuru un vāra čefīru. Bēgums. Pēc četrām stundām gaidāms paisums un tad visa dūņainā grunts un gliemežvākiem piebirušie akmeņi būs zem ūdens. Ivonda un mārtiņš salasa gliemežvākus. Tiekam filmēti. Runājamies ar vietējiem vīriem. Tas, kurš vāra čefīru, ir ar saplacinātu degunu,sarkanu seju, rūdītu vējos un šņabī. Zglīgam, neuzticīgām acīm. Izskatās apmēram uz gadiem 60. ( vēlāk izrādās, ka 49)
Otrs vīrs, aizasargrāsas maskēšanās tērpā tipina pa bēguma smiltīm, kaut ko meklēdams. Vējā appūstu,sārtu bērna seju. Nenosakāma vecuma. Uzsāk sarunu labprāt? Prāto, kur gan palikušas zivis. Stāsta, ka aprīlī ledus biezums sasniedzot 1.80 m. Cik viņam gadu? Viņam pēc divām dienām paliekot 80. Gadu. Neticami! Lūk ko dara Magadanas klimats un veselīgs dzīves veids! Varbūt Staļina tētiņam nebija nemaz tik slikti nodomi, sūtot kā uz kūrortu? :))
Vakar nelija, bet šorīt līst vienā laidā.
Nauda kūst zibenīgi. Viesnīca, ēdiens, transports... Mums brauciens uz to vietu, kur dzimis Mārtiņš kautkādā 6. Vietīgā visurgājējā, izmaksāšot 160Ls. Nesaprotam, ko īsti varam atļauties. Ja būtu kāds buss ar vismaz 18 vietām, tas sanāktu lētāk. Nu nezinu vai iekļausimies budžetā. 
Bet tie ir sīkumi. Aiz loga kliedz kaijas, līst lietus un ir atausis pelēks rīts.
Sākas jauna diena. Pēc nep.divām stundām jau būsim paēduši brokastis.
Par laimi tepat lejā ir veikals. Nopirkām zaļo tēju, Altaja raj.medu,greifrūtus un krievu šņabi no Permas.
Jau Maskavā mazliet iemalkojām, jo adaptēties Krievijas ārēs nav nekāda joka lieta.
Šodien muzejs, pieņemšan pie gubernātora, tikšanās ar vietējiem latviešiem utt.
Jā. Panorāmā esot rādīts sižets no Rīgas lidostas. Par mūsu ekspedīciju.
Tas arī pagaidām viss.
linkpost comment

ZOJKINA KVARĶIRA [May. 8th, 2013|01:55 pm]
Tiešām savāda padarīšana ir tāds teātris. Ko tikai neesmu atsaskatījies pa šiem gadiem! Kādas tik izrādes, labas, ļoti labas, ne visai, tiešām draņķīgas un arī "ārpus laba un ļauna". Kādas tik nav redzētas!
Un kāpēc viena izrāde ir tāda, ka jūti sevī milstam milzonīgu niknumu, kā arīdzen jautājumu - kāpēc šamo visu man cenšas iebakāt iekšās un, ko es tādu savā iepriekšējā dzīvē tik sliktu esmu sadarījis, ka man tas jāsagremo. Un ir izrādes, kurās tu sēdi kā tāda dzīva, noplūkāta vista pirms nāves un asaras birst kā pupas... Kāpēc? Abos gadījumos taču tie cilvēki uz/aiz/ap skatuvi kaut ko ir vēlējušies pateikt, kaut ko būtisku tev pavēstīt. Bet varbūt tikai padižoties un savus smukumus nodemonstrēt? Tā teikt - "Paskat, kā man sanāk"! Un cilvēki skatītāju zālē ar ir apmierināti. Gan smukumu apskatīja, gan sevi parādīja. Kājās vai piecēlās, jo viss kā... ar tām ģimenēm un koriem. Asaru ar var nobirdināt režisora iecerētā vietā un laikā. Un tik smuki runāja/dancoja/dziedāja... Viss bija kā nākas!
Kāpēc viena izrāde, kurā ir labi aktieri, smuks dekors, danči un mjuzička, sapīti hīti un inovatīvs režijas speciālists, liek man justies kā TV šovā, kas mēģina man starp/aiz reklāmām, kā arī procesa laikā, iebarot sintētisku barību ar visādām E vielām, kuru mans lāpītais, daudz cietušais organisms atsakās ņemt pretī, bet akurāt citam visa šī sintētika ir pa prātam un šamais bakā iekšā, ka prieks?
Gaumes taču un ēšanas paradumi ir tik dažāādi! Lai katram tiek pēc nopelniem. Lai!

Vakar pēc ZUDUŠĀ LAIKA izrādes režisore teica, ka ne jau tas tekstiņš ir svarīgākais, ko mēs tur izmocam no skatuves. Būtiskākais ir tas, kas ir starp šiem vārdiņiem slēpies, klusumā, mūzikā, gaismā, baismā...
Kāds ir tas vēstījums? Ko man tas nozīmē? Kā es to "Apaugļoju/apputeksnēju/apdvēseļoju"?
Tamdēl nav vērts bārties, dusmoties uz sntētiskajām E vielām un mēģināt sagremot plastmasa iesaiņojumu. Veselība jau tāda švakāka un vecums ar jau nav aiz kalniem. Laiks pierast pie zemītes. Tādām fundamentālākām vērtībām.

Es esmu narkomāns. Es to tagad zinu. Tas nav ārstējams. Esmu smagi iegrābies augstas klases dabīgā narkotikā - dvēseliskās, dzīvās, nesamocītās, mīlestības pilnās izrādēs.

ZOJKINA KVARĶIRA

Jūs esat bijuši Ellē? Pelēks tukšums... Bet ieskanējās klavieres, iedziedājās Vertinskis un saules stari kā bārdas nazis iegriezās apskretušajās tapetēs. Kāds noliecās pār manu bezapziņā esošo ķermeņi, atrotīja piedurkni, uzlika žņaugu un manās vēnās ielija siltums. Pasaule atdzīvojās.
Kas tas bija? Kādā savādā pasaulē es biju ierušinājies? Nomoda sapņi?
Lūdzos - "Es zinu, ka esmu grēcīgs, bet ļauj jel kaut mirkli man "neatčohnīties"!..
Ak, tagad jau skan Fausts! Mīļais, Dieviņ, dari, lai tas mans sapnītis nekad nebeidzas! Lai es varu te dzīvot, cīnīties ar Īrnieku biedrību, piedalīties nakts skatēs, klausīties Vertinski, izgaršot klavieru smeldzīgos akordus un dzīvot, dzīvot, dzīvot... Līdz mani atbrīvos bārdas nazis Enģelīša rokā...
Kāpēc manī tādas saldkaislas skumjas un nostaļģija pēc "šīs neapgūtās zemes, no kurienes neviens nav atgriezies"?
Trīs stundas un četrdesmit piecas minūtes ar nospiestiem ceļgaliem papildkrēslā. Tiešām? Es tās pat nepamanīju.
Laidiet mani atpakaļ!

"Negaiss nomazgāja Maskavu trīsdesmitajā aprīllī un gaiss iesmaržojās un kaut kā dzīvot sagribējās"...
Mihails Bulgakovs "Teātra romāns".
linkpost comment

Liekulība [Apr. 26th, 2013|10:56 pm]
Ja tu interneta vidē kādu, apmelo, apspļaudi un izlamā, slēpdamies aiz sveša vārda, tad pēc tam droši vari spiest šim cilvēkam roku, izteikt līdzjūtību un lišķīgi smaidīt.Galu galā, viņš ir tavs draugs.
Bet, ja tu atļaujies, nenoklusējot savu personību, pateikt, ko domā, tad iegūsti ienidnieku līdz kapa malai.
Ko mēs no tā varam mācīties?
Un, ko lai tagad domā par tiem, kas tev bārsta glaimus?
linkpost comment

Borgia Orgia [Apr. 20th, 2013|10:23 am]
Vakar atkal pārliecinājos, ka pareizi vien darīju, aiziedams no teātra.. Skatījāmies Lukrēciju un labi, ka nebija starpbrīža. Laigan KrievuKāpostnieks vienīgais palika atmiñā. Izrāde? Dž KALIGULA tikai atgremotā versijā. Ar brīniškjīgi trenētām miesām, kãpostnieku un garām, smukām kājām, bet neizmantotu aktieru potenciālu. Vienīgi Godam neko Dz. nevar padarīt. Gods paliek Gods. Steidzami būtu nepieciešams Mākslinieciskais vadītājs. Pat ne tāds - amatā, bet klusais garinjs, kas virza, piepalīdz tajos apdraudētajos procesos, kuros ir spiesti vilkt savādo repertuāru, jauni aktieri. Tāds, kuram varētu uzticēties. Kāds jauns, harismātisks režisors, kas tiešām mīl aktieri, ne vis sevi šajā dīvainajā pašapliecināšanās teātra šovā.
Savādi, bet DAUGAVA Valmierā tomēr bija labāka. Nu nesanāca, nebija nekāds veiksmes stāsts, bet vismaz centās.
link1 comment|post comment

BUDAPEŠTA VĪNE LIEPĀJĀ [Jan. 19th, 2013|09:19 am]
Tāda vakar bija mans maršruts. Tepat, Lat.Biedrības namā.
Dirigents Andris Vecumnieks. Vijolniece Ilze Zarińa.
Visi tantuki vien noelsās, kad uz bīnes, pēc murrājošā Silabrieža dudinājuma uzrausās Vecumnieks. Kas tad tas pr dirigentu. Tāds paputējis skolmeistars!
Man gan vińš vairāk atgādināja ksendzu, kurš nesmādē krietni pielikt kuńgi, iemest słivovicu un piesarkušām acēm bokjē uz saimniecības vadītājas apałumiem. Tādam uzticētu visus savus grēkus, Jo nekas cilvēciskais šamam nau svešs....
Bet, kad Vecumnieks savicināja savas, it kā kuslās rokjeles!... Nāca Tāds energijas lādińš, kā es atsprāklenisi iespiedos savā beńkjī! Tas tik bija blieziens! Biju łoti patīkami vīlies un emocionāli kustināts. Izcili!
Gan Vijołkoncerts, gan autors ar dirigentu personības dalīšanās procesā, gan Ilze Zarińa!
Jā, un pat muzikālais,iepriekš pieminētais meža iemītnieks ar saviem provakatīviem jatājumiem.
linkpost comment

[Jan. 18th, 2013|09:54 am]
Ierakstu audiogrāmatu Neredzīgo b. bibliotēkai Māris Bērzins GŪTENMORGENS.
Pašmāju ieraksta variants.
Strap citu GŪTENMORGENS visiem!
linkpost comment

Kino Balle, ap kaklu šalle [Jan. 18th, 2013|06:32 am]
Vakar biju uz kino un atkal pinkškeeju. Jau reizi oto. Šajā nedēłā. Man tik, pensionāram, parādi kau ko par mīlestību- uz reizi sākšu bimbāt.
Tātad - MĪLESTĪBA IR VISS KASJUMS VAJADZĪGS.,bet pirms tam OPTIMISTA STĀSTS.
Pirms kino - reklāmas. Mana favorīte or ANSĪTIS UN GRIETINA. Tur, kur Grethena bliež ar ložmetēju es raudu iz laimes un katarsē slapinu biksēs! Tas ir kino! Noteikti jāredz!

linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]