sirds - Post a comment

pirms gada es stāvēju uz balkōna, kopā ar toreizējo viņu un sapņoju par citu viņu.
raķetes sprāga un es jutos kā Džuljeta, skaista un smaidīga, bet neviens tā arī nezin,kāpēc.

dienas skrēja un vilkās, nezinādamas kur sākties un kur beigties, katrai minūtei, sekundei bija sava krāsa, sava garša un smarža. laiks bija un pazuda, laiks nebija un vilkās.
visas minūtes man ir sakrātas burciņās, pa sekunžu smilšu graudiņam.
skumjās, priecīgās, jaukās, mīļās, kašķīgās, psihojošās, karuseļi. tauriņi. asaras. visas.

es aizveru acis un tas viss ir manī.
un tas viss paliks manī.
es dzīvoju dēļ emōcijām.


es jūtu brīnumu.
tā kā mazam bērnam šodien satraukumā acis spīd.
es šonakt būšu skaista un Tu būsi ar mani.



un šodien es atkal smaidīšu.
un tikai daži zinās, kāpēc :]