bija tik skaisti.
bija tiešām skaisti.
tā viegli un gaisīgi.
es arī aizmigu kā mazā princesīte.
bet tad es pamodos.
pelēks svins mani piespieda pie zemes, iešķēla pa galvu un atstāja asiņojam.
ceļš. ceļš. lūdzu brauc ātrāk.
apklususi un mierīga, tāda es skrēju pa lietu. es nejutu ka raudu,lietus.
melnās debesīs kāds smejas, smejas par mani, par to, kā man neveicas!
auļi pa manēžu, lēcienā kā zibens izlādējos.
bailes piespiestas pie sienas, es saplūstu ar viņu un lecam, augstāk, augstāk.
pārgurusi noraudos pie sentimentālas ziemassvētku filmas, kas man, protams, atkal sajauc visu domāšanu.
miegs.
mēs abi atkal slīkstam, es nespēju viņu izglābt, viņš ir zem ūdens, pavadas rokā, viņš tās izrauj un pazūd zem ūdens.jēlām rokām es raudu un pavaros pavadās.Nekad nelaidīšu savu rižo.
apklususi.
"kāpēc Tu vairs nesmejies? tā ilgstoši tas ir.."
nezinu.
es pieglaudu savu vēja apvilkto vaigu viņas puriņam, mīstam un maigam, stāvējām ārā vējā, saule glastīja un vējš spēlējās ar manām čirkām.acis ciet, es jūtu smaržu.
mājās.
pedālis grīdā.
es mīlu braukt ātri.
she's different, she always likes to fly.izteiksme: sirdsklauves notiņa: 30 seconds to mars - buddha for mary |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
