princeses mirkļi un izjūtas
princeses mirkļi un izjūtas
- 2/13/03 10:49 am
- šorīt, tipinot (savādāk nebija iespējams pakustēt uz priekšu) gar Ulmaņgatvi uz darbu, zaudēju līdzsvaru un gandrīz nogāzos garšļaukus.
Tajā mirklī sev blakus ieraudzīju suni. Lielu. Spalvainu. Un iespējams, kodīgu. Tā kā uzreiz atguvu līdzsvarošanās spējas, suns uz mani tikai noblisinājās (šķita, ka no viņa staro augstprātība - sak, redz, cik man vienkārši - uz četrām pārvietoties!) un veikli aizslāja tālāk.
Tad es aizdomājos - kas notiktu, ja es patiešām nokristu, un uzkristu viņam virsū?
Suns droši vien uzskatītu to par uzbrukumu un aizsargātos... Iekožot? Uzrūcot? Kā?
vai suņiem slidenā laikā ir vienkāršāk pārvietoties nekā cilvēkiem?
-
19 jau pateicair ko teikt?
- katra diena kā Z-svētks :)
- 2/12/03 10:52 pm
- //Ir tikai divi veidi kā dzīvot.
Pirmais ir dzīvot tā, it kā nekas neliktos brīnumains.
Otrais veids ir dzīvot, it kā brīnumains būtu viss.
Alberts Einšteins
-
10 jau pateicair ko teikt?
- 2/12/03 04:30 pm
- ak jā. šorīt izlasīta frāze no Garpa pasaules:
Grāmata ir patiesa tad, kad tā ir patiesa, - viņa Volfam nepacietīgi teica. - Grāmata ir patiesa tad, kad vari sacīt: "Jā! Tieši tā tie sasodītie ļautiņi visu laiku uzvedas." Tad tu zini, ka tā ir patiesa.
-
0 jau pateicair ko teikt?
- 2/12/03 01:13 pm
- līdz šodienai man ļoti patika viesnīcas, viesnīcu atmosfēra un ēdiens.
šodien kaut kā vīlos.
Vismaz Maritim hotel...
ļoti gribējās ēst. Pieeju pie bāra. Redzu ledusskapī sviestmaizes. Nopriecājos. Palūdzu vienu. Palūdzu arī tēju.
Noēdu. Patiesībā negaršīga. Palūdzu rēķinu. Saņemu. Pieci lati. Mati stāvus.
labi, ka rēķinā nav rakstīts, ka tā ir sviestmaize, mēneša beigās iesniegšu priekšniekam, lai atmaksā - mārketinga izdevumi, piemēram :)
-
17 jau pateicair ko teikt?
- 2/11/03 05:37 pm
- i hate the world today...
piekāšu darbu, piekāšu lekcijas...
ieiešu veikalā, nopirkšu kaudzi gardumu...
braukšu mājās...
ierakšos segā...
slēpšos
-
4 jau pateicair ko teikt?