![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
Kur beidzas iedoma, ka es nevaru un sākas patiesība, ka es nevaru? Es nevaru vairs izdarīt lietas, kas agrāk likās vienkāršas un pašsaprotamas. Kāpēc? Es it kā esmu tāda pati un tomēr nē. Varbūt es agrāk daudz vienkāršāk iztēlojos, ka varu un tāpēc arī varēju? Varbūt visa varēšana slēpjas fantāzijā, jo galu galā viss savā ziņā ir tikai iedomāts un iztēlots.