Tūkstoš smieklu izskan gaisā un tu tiem līdz. Nebēdnīgi, no sirds un elpu aizraujoši. Reibinoša apziņa, ka aiz stūra tevi negaida pilnīgi nekas. Nostājies Vecrīgas gaiļu vietā un kliedz, kamēr paliec bez balss. Basām kājām un lietū līdz sausa nav pat visniecīgākā apģērba vīlīte. Silta tēja un zvaniņi, tādi paši kā tie nebēdnīgie smiekli, kuriem tu uzdrīksties skriet līdz, lai kāds būtu laiks. Nekas tevi netur pie zemes, lido un apstājies tikai tad, kad pienāk nākamā izkāpšanas pietura. Dzīvo tur, kamēr jūti, ka atkal var pacelties gaisā. Līdzi tiem smiekliem, kas izskan tik dzīvi un netverami.
Cita pasaule
Phū - zeme