![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Reiz man bija kleita, kurā griežoties svārku daļa atvērās kā saulīte. Lai gan stāvēju pagalmā uz lievenīša un kājās man bija bikses, sajūta bija uz mata kā toreiz.
Vecmāmiņas koka balkons, kļavu lapas un vējš. Bērnības draugu sauciens. Kāju dipoņa trepēs, vasarīgā kleita un pagalms. Todien mēs uzrāpāmies uz šķūnīšu jumtiem, kurus saulīte bija padarījusi silti tīkamus, un metām lejā kļavas „degunus”. Nekad nebiju zinājusi, ka krītot lejā no kaut kā augsta tie tā mācētu virpuļot. Gluži kā es un mana kleita, kuru katru dienu uzvilkt es nedrīkstēju.
Šodien kļavu lapu deguni virpuļoja no debesīm paši, bez mūsu palīdzības, bet sajūta bija tāda pati kā todien – mazliet vēsa, mazliet saulaina, mazliet pārsteidzoša un vējaina. Mazliet dīvaini tik ļoti atcerēties izjūtas. Es neatceros nedz cilvēkus ar kuriem biju kopā, ne to cik veca biju, nedz to kur mēs sēdējām. Atceros vienīgi cik laba sajūta bija kleitā, kas glaudās ap kājām un vējā plīvoja, un to, ka iepriekš nebiju zinājusi, ka kļavu „deguni” virpuļo krītot.
Vecmāmiņas koka balkons, kļavu lapas un vējš. Bērnības draugu sauciens. Kāju dipoņa trepēs, vasarīgā kleita un pagalms. Todien mēs uzrāpāmies uz šķūnīšu jumtiem, kurus saulīte bija padarījusi silti tīkamus, un metām lejā kļavas „degunus”. Nekad nebiju zinājusi, ka krītot lejā no kaut kā augsta tie tā mācētu virpuļot. Gluži kā es un mana kleita, kuru katru dienu uzvilkt es nedrīkstēju.
Šodien kļavu lapu deguni virpuļoja no debesīm paši, bez mūsu palīdzības, bet sajūta bija tāda pati kā todien – mazliet vēsa, mazliet saulaina, mazliet pārsteidzoša un vējaina. Mazliet dīvaini tik ļoti atcerēties izjūtas. Es neatceros nedz cilvēkus ar kuriem biju kopā, ne to cik veca biju, nedz to kur mēs sēdējām. Atceros vienīgi cik laba sajūta bija kleitā, kas glaudās ap kājām un vējā plīvoja, un to, ka iepriekš nebiju zinājusi, ka kļavu „deguni” virpuļo krītot.