Cita pasaule
Phū - zeme
Mēģinu salasīt krāsainas gaismas atblāzmas, tumšajās Rīgas ielās. Pārāk spoži. Sniegpārslas sagriezās virpuļu virpuļiem. Gribētos sagriezties līdzi. Nedrīkst! Nebūtu pieklājīgi, kāds sauc. Kāpēc? Kāpēc tas, kas bija pieklājīgi tad, kad tev bija trīs nav pieklājīgi un pareizi tagad? Kāpēc tu nesmaidi pretī, kad tev uzsmaida garāmgājējs? Varbūt pārāk daudz krāsaino lapu šoruden sabāzts lielajos, melnajos maisos. Sētnieks būs pārcenties – tomēr tam tāds darbs. Liels, biezs, melns rāmis apkārt visam. Kāpēc dažiem mīļākā krāsa ir melna?
Pārāk maigi lapas no debesīm krīt, pārāk silti saule šoruden spīd, pārāk... Viss jāiebāž lielā, melnā plastmasas maisā. Tāds darbs, tāda ikdiena. Varbūt atnāks kāds rūķītis no pasaku filmām un lielo, melno plastmasas maisu pušu griezīs. Tad gan sētnieks lamāsies un dusmīgi vicinās kulaku pakaļ šim nebēdnim ar viltīgo smaidu. Tikmēr tas būs lielā gabalā un atkal pasaulē iestāsies miers, un atkal sētnieki ķersies pie lieliem, melniem plastmasas maisiem. Uz sekundes simtdaļu lapas būs griezušās virpuļu virpuļos pretī saulei, kas debesīs smejas uz nebēdu. Viņai ir labi, viņa ir tālu un tomēr reizēm skumst... Vai gan tamdēļ pēc siltās vasaras nenāk rudens? Rudenī ir dienas kad saulīte skumst, piemēram, šodiena.
Pārāk maigi lapas no debesīm krīt, pārāk silti saule šoruden spīd, pārāk... Viss jāiebāž lielā, melnā plastmasas maisā. Tāds darbs, tāda ikdiena. Varbūt atnāks kāds rūķītis no pasaku filmām un lielo, melno plastmasas maisu pušu griezīs. Tad gan sētnieks lamāsies un dusmīgi vicinās kulaku pakaļ šim nebēdnim ar viltīgo smaidu. Tikmēr tas būs lielā gabalā un atkal pasaulē iestāsies miers, un atkal sētnieki ķersies pie lieliem, melniem plastmasas maisiem. Uz sekundes simtdaļu lapas būs griezušās virpuļu virpuļos pretī saulei, kas debesīs smejas uz nebēdu. Viņai ir labi, viņa ir tālu un tomēr reizēm skumst... Vai gan tamdēļ pēc siltās vasaras nenāk rudens? Rudenī ir dienas kad saulīte skumst, piemēram, šodiena.