Cita pasaule

Mūzika, mūzika, mūzika.... Daudz dažādu melodiju, dejas soļu, roku pāru... Viens fotoaparāta zibsnis un divas rokas, kas apvijas apkārt. Mazliet baisi... Varbūt pat skaisti, ja vien nešķistu, ka tūlīt, tūlīt baltajā kleitā paliks cigaretes izdedzināts caurums. Saspringta vārdu apmaiņa, kas taustās pēc kaut kā gaiša un viss beidzas. Cita deja... Mierinoši, patīkami... Miers... Divi roku pāri – sešas rokas - un solījums... Patīkama drošības sajūta. Varbūt nevajadzēja, varbūt vajadzēja riskēt un palūrēt tajā pasaulē, kurā nekad nav bijis lemts ieskatīties. Tomēr, sametas baisi un paliek tumšāk. Kāpēc pēc kaut kā ir tik lielas alkas, bet tiklīdz notiek, kas tamlīdzīgs tā parādās bailes? Varbūt nevajag domāt, bet ļauties? Kurā brīdī gan ceļojums ir jāaptur? Nezinu... Nekad tā nav bijis. Nekad tur nav būts, nekad nav mēģināts. Brīdis mēģinājumiem ir jau nokavēts. Tagad laikam vajadzētu zināt. Bet, ja nav ne jausmas arī tad kad vajadzētu zināt?

ar vienu vārdu var noķert vēju ar diviem sauli nu piedod, ka nepaspēju
un lai ar kā mums vēl daudz kā par daudz
ar vienu soli var pienākt tuvāk ar diviem klāt ar trijiem aiziet garām
un tālāk tālāk pats savā vaļā

skaiti man līdz 1..2..3.. mans nodoms ir mākoņos tīts

un ja kādreiz no brīva prāta kāds kādu tiešām pa īstam nesaprata
un lai vajag skaitīt līdz galam

skaiti man līdz 1..2..3.. mans nodoms ir mākoņos tīts
nāc man līdz aiz skaitļa 3.. ir viss un es būšu sev brīvs

ar vienu vārdu var noķert vēju ar diviem sauli nu piedod ka nepaspēju

skaiti man līdz 1..2..3.. mans nodoms ir mākoņos tīts
nāc man līdz aiz skaitļa 3.. ir viss un es būšu sev brīvs
/Tumsa/

Reizēm trūkst padoma un nav arī kam pajautāt... Patiesību dažreiz ir labāk noklusēt. Nē, tie nav meli, vienkārši klusums.