Cita pasaule
Phū - zeme
Nu, tā... Parasti es te apdzejoju visu to negatīvāko, bet šoreiz gribas tā pozitīvi. Kārtējās lietas ar, kurām gribas dalīties, bet ne ar pārlieku plašu publiku. Patiesībā ir vienalga, kas klausās, ja vispār klausās – pietiek ar apziņu, ka vārdi izskan publiskā bezpersoniskā vidē.
Vakardiena ir iedalāma četrās daļās, bet interesē mani tikai trīs, kuras var sabāzt gandrīz vienā maisā un tad sanāk divas daļas. Paliek negatīvai un pozitīvais. Ja vēl atceras, ka viss šai dzīvē patiesībā ir tāds kādu mēs to gribam redzēt, tad paliek tikai viena daļa. Šoreiz, lai tā būtu pozitīvā!
Daudz labu vārdu un svecītes liesmiņa. Smaidi, smaidi, smaidi... šokolāde... Smaidi, kas rāmītī paliks uz mūžu... Rokas, kas nelaiž tevi vaļā un, kuras rauj atpakaļ, lai gan jāiet uz priekšu. Izrādās tās rokas rāva atpakaļ citas rokas un varbūt tās citas... Fantāzija...
Smaidi, smaidi, smaidi, smaidi pat, ja tie neliekas iederīgi, bet smaidi un gaišs mirdzums. Siltums... Pārsteigums... Smiekli... Zibspuldzes... Zvaigznes... Paliek tikai prieks, kas rodas lēnām, bet pamatīgi.
Cilvēki, kas ir apkārt un sajūta, ka kaut kur tepat, tepat viņi vienmēr būs.
Reiz spēlējot kādu LS es rakstīju, ka vēlos piederēt visiem torņiem. Arī tagad es vēlos piederēt visam, kas ir bija un būs.
Vakardiena ir iedalāma četrās daļās, bet interesē mani tikai trīs, kuras var sabāzt gandrīz vienā maisā un tad sanāk divas daļas. Paliek negatīvai un pozitīvais. Ja vēl atceras, ka viss šai dzīvē patiesībā ir tāds kādu mēs to gribam redzēt, tad paliek tikai viena daļa. Šoreiz, lai tā būtu pozitīvā!
Daudz labu vārdu un svecītes liesmiņa. Smaidi, smaidi, smaidi... šokolāde... Smaidi, kas rāmītī paliks uz mūžu... Rokas, kas nelaiž tevi vaļā un, kuras rauj atpakaļ, lai gan jāiet uz priekšu. Izrādās tās rokas rāva atpakaļ citas rokas un varbūt tās citas... Fantāzija...
Smaidi, smaidi, smaidi, smaidi pat, ja tie neliekas iederīgi, bet smaidi un gaišs mirdzums. Siltums... Pārsteigums... Smiekli... Zibspuldzes... Zvaigznes... Paliek tikai prieks, kas rodas lēnām, bet pamatīgi.
Cilvēki, kas ir apkārt un sajūta, ka kaut kur tepat, tepat viņi vienmēr būs.
Reiz spēlējot kādu LS es rakstīju, ka vēlos piederēt visiem torņiem. Arī tagad es vēlos piederēt visam, kas ir bija un būs.