December 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

March 6th, 2007


Posted on 2007.03.06 at 20:52
Nu, tā... Parasti es te apdzejoju visu to negatīvāko, bet šoreiz gribas tā pozitīvi. Kārtējās lietas ar, kurām gribas dalīties, bet ne ar pārlieku plašu publiku. Patiesībā ir vienalga, kas klausās, ja vispār klausās – pietiek ar apziņu, ka vārdi izskan publiskā bezpersoniskā vidē.

Vakardiena ir iedalāma četrās daļās, bet interesē mani tikai trīs, kuras var sabāzt gandrīz vienā maisā un tad sanāk divas daļas. Paliek negatīvai un pozitīvais. Ja vēl atceras, ka viss šai dzīvē patiesībā ir tāds kādu mēs to gribam redzēt, tad paliek tikai viena daļa. Šoreiz, lai tā būtu pozitīvā!

Daudz labu vārdu un svecītes liesmiņa. Smaidi, smaidi, smaidi... šokolāde... Smaidi, kas rāmītī paliks uz mūžu... Rokas, kas nelaiž tevi vaļā un, kuras rauj atpakaļ, lai gan jāiet uz priekšu. Izrādās tās rokas rāva atpakaļ citas rokas un varbūt tās citas... Fantāzija...
Smaidi, smaidi, smaidi, smaidi pat, ja tie neliekas iederīgi, bet smaidi un gaišs mirdzums. Siltums... Pārsteigums... Smiekli... Zibspuldzes... Zvaigznes... Paliek tikai prieks, kas rodas lēnām, bet pamatīgi.
Cilvēki, kas ir apkārt un sajūta, ka kaut kur tepat, tepat viņi vienmēr būs.

Reiz spēlējot kādu LS es rakstīju, ka vēlos piederēt visiem torņiem. Arī tagad es vēlos piederēt visam, kas ir bija un būs.

Previous Day  Next Day