Cita pasaule

Reiz sen senos laikos, kā jau īstās pasakās, Sprīdītis gāja laimi meklēt. Viņš gāja un gāja... Piedzīvojumu viņam netrūka, un tomēr viņš attapās, ka īstā laimes zeme ir viņa mājas.
Apskaužu Sprīdīti. Varbūt man jāraksta jauna pasaka? Reiz sen senos laikos Lienīte gāja meklēt mājas, lai atklātu, ka tur ir tā laime.

Man pieder daudz paralēlo pasauļu, lai nebūtu jādzīvo vienā – īstajā. Šodien es uzvilku gaišas drēbes, pat ziemas jaku, kas patiesībā ir rudens jaka. Man sala, bet šķita, ka tā būs krāsaināk – nebija. Man neizdevās saplūst ar debesu zilo, baložu pelēko, kaimiņmājas violeto... Es sajutos neiederīgi šajā krāsu jūklī, kuru gribējās uzsūkt sevī un apēst brokastīs.
Reizēm domas ir kā viduslaiku inkvizīcija, kurā es gribu, lai visi būtu atklāti pret mani, bet nemāku būt atklāta pret citiem.
Es vēlos, lai mani mīl un apbrīno, bet neko nedaru, lai to sasniegtu. Es vēlos, būt iedomīga un pašpārliecināta un es vēlos šovakar palikt mājās. Palīst zem segas un iedegt istabā sveces, kas piepildītu istabu ne tikai ar gaismu, bet arī ar smaržu. Es vēlos...