Dievs nolēmis apskatīties, kā macās studenti. Pirmo aplūko Medicīnas Akadēmijas studentu. Semestris tikko sācies. Students jau mācās. Dievs dodas aplūkot Tehniskās Universitātes studentu. Students semestra sākumā vēl izklaidējas, dzer alu, bet jau domā par mācībām. Tālāk Dievs dodas aplūkot Latvijas Universitātes studentu. Semestra sākumu viņš nemaz nav pamanījis - dzer aliņus un nemācās.
Nākamreiz Dievs aplūko studentus divas nedēļas pirms sesijas. Medicīnas Akadēmijas tudents joprojām čakli mācās. Tehniskās universitātes students raksta špikerus, bet Latvijas Universitātes students joprojām dzer.
Pienāk sesija un Dievs atkal dodas aplūkot studentus.Medicīnas Akadēmijas students mierīgi kārto sesiju, dabū labas atzīmes, Tehniskās Universitātes students kārto sesiju, izmantojot špikerus. Bet Latvijas Universitāte students joprojām dzer, bet eksāmena laikā lūdz Dievu, lai palīdz. Un Dievs arī palīdz studentam nokārtot sesiju.

Četras debespuses- ziemeļi, dienvidi, austrumi, rietumi.

četras īpašības- dzeļ, smaidi, noslēpums, jautrība

četras meitenes...

Labi, labi apklusu. :D

Teātris tomēr ir un paliek viena riktīgi laba padarīšana. :)
Eh, pat nespēju neko smieklīgu uzrakstīt, tad jau laikam nevajag neko vispār rakstīt, ne?

Tīk tev labāk ass nātru vijums
Nekā dāvātais maigais zīds...

Nezinu, pagaidām laikam nav skaistākas izrādes par šo un es esmu ar mieru iet uz to arī trešo, ceturto, desmito reizi.
Tā nekad nebūs tāda kā pirmā, un tomēr tikis dziedātas tās pašas dziesmas, radītas tās pašas izjūtas...
Tagad es zinu kāpēc es cenšos būt tieši tāda un ne savādāka. Cenšos, bet neesmu. Tikai tagad es aptvēru cik ļoti šī izrāde mani ir ietekmējusi reiz ļoti, ļoti sen.

šorīt no rīta sēžu autobusā, kad Daugavmalā iekāpj vecais labais kontrolieris vēl no laikiem "vai jūs gadījumā neesat par vecu, lai mācītos vidusskolā."

Saruna:

-es jau jūs reiz kontrolēju.

Uzmundrinšs smaids un galvas mājiens no manas puses. Kartiņas izķidāšana no viņa puses.

-Negribējāt iet uz Banku augstskolu?

-Nē, man nepatīk matemātika.

Viņa skatiens uz uzrakstu Bibz (bibliotēkzinātnes)

-Ā, jūs kukaiņus cienāt, biboloģiju.

-Vispār tās ir bibliotēkzinātnes.

Par izgāšanās zīmi šis parāda mēli.

-Tad jau varēsiet jaunajā bibliotēkā strādāt.

Seko nodrāstā frāze un nozušana miglā.

Mani tikai interesē, ko labu šis nākamreiz izdomās.

Izvelkam mīļāko anekdoti un smaidam, smaidam, smaidam, ierēcam, un atkal smaidam. :)

- Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli.
- ?!?!? Kādēļ?
- Nu manējā tur neder.
- ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.

Paiet minūtes 15:
- Neizdodas...
- Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt?
- Savu... (nosauc savu vārdu un paroli)
- ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA?
- Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole.
- Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā datora!
- Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli.
- Labi.

Uztaisu jaunu lietotāju ar viņas jauno paroli.
- Nu, tikāt sistēmā?
- Kādā sistēmā?!? Man vispār vindovzā vēl neiegāja, raksta, ka kļūdaina
parole!
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- 19111976!
- Tak jūs prasījāt paroli ROMASHKA!
- Es jau pārdomāju.
- Es tūlīt pienākšu.

Aizeju pie šamās, rakstu lietotāja vārdu un paroli. Ielogojos sistēmā.
Nospiežu akordu:
- Kādu paroli vēlaties?
- 19111976.
- Tiešām? Jūs kārtīgi izdomājāt?
- Jā, es šito tiešām neaizmirsīšu.
- Labi.

Paiet apmēram 40 minūtes:
- Man vindovz neielādējas, saka, ka nepareiza parole.
- Kādu paroli jūs ievadījāt?
- (kaut kāds burtu salikums).
- Es taču jums uzliku 19111976!
- Bet es to nomainīju, lai jūs nezinātu!
- Nu tad ko jūs man zvanat???
- Es aizmirsu jauno paroli......
- KO?????
- Es aizmirsu jauno paroli.

Uzlieku viņai paroli 123456 un atslēdzu iespēju pašai nomainīt.
- Jūsu parole būs 123456! Nomainīt nevarēs, varat pat nemēģināt!
- Paldies.

Vēl pēc apmēram 10 minūtēm:
- Man meili pazuduši un visi dokumenti!
- Un tie tur bija?
- JĀ! Protams! Vecajā datorā.
- Bet jūs tagad esat pie vecā datora?
- Nē, pie jaunā...
- Un kā tie meili un dokumenti varētu nokļūt jaunajā datorā?
- Automātiski vajadzētu! Es par to grāmatā lasīju!
- Kādā? "Dators tējkannām"?
- Īsti neatceros, it kā nē.
- Labi, pārnesīšu jūsu datus.

Pārkopēju profilu, pielaboju, pārbaudu:
- Visi meili vietā?
- Jā, it kā.
- Un dokumenti?
- Jā.
- Un darbavirsmas attēls?
- Jā, paldies.
- No manis vēl kaut ko vajadzēs?
- Nē, ja nu kas, es piezvanīšu.
- Labi.

Pēc apmēram 15 minūtēm:
- Man bija pastakastīte uz inbox.lv, bet tagad tās nav. Kā tur tikt?
- Inbox.lv izmantošanu vadība ir aizliegusi.
- Bet.. man tur... darba lietas!
- Rakstiet vadībai!
- Jūsu vai manai?
- Mums ir viena vadība!
- Bet kas?
- Tak vienalga, kaut direktoram vai nodaļas priekšniekam!
- Labi...

Zvana šefs:
- Uztaisi viņai pastakastīti, pieriebās jau...
- Labi.

Taisu viņai pastakstīti outgļukā.
- Adrese?
- (nosauc pastakastīti)
- Parole?
- Es neatceros... Vai tad jūs neziniet?
- !?!?! No kurienes? Es par jūsu personīgajām pastakastītēm neatbildu.
- Bet jūs esat sisadmins! Izdariet kaut ko!
- Griezieties pie inbox.lv administrācijas.
- Kāds tur telefona numurs?
- Nav ne jausmas.
- Jūs vispār kaut ko varat?
- Jā, aiznest šefam izdruku par pēdējām jūsu apmeklētajām lapām.

Nosarka kā biete: - Bet neviens neredzēja, kur es eju.
- Es visus brīdināju mēnesi atpakaļ, ka serveris glabā apmeklēto lapu vēsturi. Kurš
kur līdis. Jūs sanāksmē nebijāt?
- Biju... Tad jūs to paroli sameklēsiet?
- Nē.

Piecas minūtes, zvana šefs:
- Sameklē tai job...ai paroli.
- Es pamēģināšu, bet neapsolu.
- Izdomā kaut ko!

Šefs parasti ir labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks, bet šitā vecene novedusi viņu līdz
baltkvēlei. Izvelku paroli no vecās sistēmas.
- VISS!? Tagad VISS?
- Jā, paldies. Bet jūs tiešām varat paskatīties, kur kurš ir līdis?
- Protams!
- Bet var izdarīt tā, lai neviens neredzētu, kur es eju?
- Var, bet tur vajag GTO un pamācību.
- Kas ir GTO?
- Gastronoms tur! O!
- Kāpēc O?
- Tas ir joks, nevar tā izdarīt.
- Kāpēc?
- Tāpēc, ka lietot internetu personīgām lietām pie mums AIZLIEGTS!
- Kurš par to atbild?
- Es!
- Skaidrs, tikai neziņojiet par mani direktoram.
- Es padomāšu.
- Paldies.
- Nav par ko.

Eju pie šefa, skatamies izdruku, visādi iepazīšanās portāli un cita draza. Ja
skatās pēc trafika, varētu padomāt, ka filmas pumpē.
- Viņa vispār strādā? - jautā šefs.
- Nez, varbūt arī strādā.
- Lapas nogriezt vari?
- Protams.
- Tikai tai durai nesaki, piesiesies pēc tam.
- Ok.

Aizveru visas XXX un iepazīšanās lapas.
- Man internets nestrādā, - atkal pazīstama balss.
- Viss vai tikai atsevišķas lapas?
- Viss.
- Kādu lapu mēģinājāt?
- .......... vienalga kādu.
- Pamēģiniet atvērt www.lv, strādā?
- Jā.
- Tātad internets strādā, nosauciet konkrētu adresi, kura nestrādā.
- ........... eeeessss ne-ne-neziiinu..... piemēram draugiem.lv.
- Ko raksta?
- Akses denaid.
- Un ko tas nozīmē? (šī par tekstu tulkotāju strādā)
- Pieeja liegta.
- Tas nozīmē, ka jums nav tiesību izmantot šo resursu.
- Kāpēc?
- Lapas saturs saistīts ar iepazīšanos, čatiem un tamlīdzīgām lietām. Un serveris
nelaiž cauri.
- Pie kā man vērsties?
- Pie Proksī-servera.
- Bet kāds viņam numurs?

IT-departamenta puiši krita zem galdiem no smiekliem. Uzgriežu kaut kādu numuru. Nodaļā klātesošie rēc. Šī trāpa uz recepšenu un prasa:
- Sveiki, es vēlos runāt ar Proksī-Serveri!
- ...... Tas nav iespējams!
- Kāpēc? Viņa nav? Vai arī kļūdījos ar numuru?
- Nē, ir, taču baidos, ka atbildēt nevarēs...
- Nododiet viņam, lai atzvana man steidzami. - Šī atstāj savas koordinātas un nomet klausuli.
- Vēlāk atzvanīšot. vai arī pati vēlreiz piezvanīšu!

Vairāk tantuks mūsu nodaļā nav rādījies. Un šitā gandrīz katru dienu. Vēl runā, ka sisadminiem haļavnais darbs...

Eh, atkal jau smejos, smejos, smejos. a, nez, man kā kārtīgam topošajam bibliotekāram nevajadzētu uztaisīt kārtīgu bibliogrāfisko aprakstu, lai man nepiešuj plaģiātismu? a, no otras puses, ko tad es tikko apguvu mūsdienu folklorā???

Nop, šitam jākļūst ar folkloru. :D

Ak, jel, dodiet padomu, ko darīt, ja iestājas pilnīgs rakstīšanas apsīkums???

Bū... Es taču solijos šeit negausties. šai ir jābūt riktīgai sviesta cibai.

Ļiiiiiippppp saņemies!!!!!

Dod, Dieviņi, datoram
Ilgu mūžu dzīvojamu,
Liec, Laimiņa, parolīti,
Hakeriem neminamu!

Es ieliku pastkastei
Savu vārdu parolē;
Drīz par manām vēstulēm
Visa zeme apspriedās.

Kas man lika forumā
Par hakeri ņirgāties?
Tagad mans datoriņš
Uz mūžiem nobeidzies...

Lai aizmirsu, ko aizmirsu,
Sav' paroli neaizmirsu:
Man parole sastāvēja
No sešāmi zvaigznītēm.

Kas kaitēja man drošību
Uz zemāko uzstādīt?
Kad pa Tīklu staigājos,
Brīnīties(i) brīnījos:
Simti logu atvērās,
Trīs programmas atvilkās,
Vēl pa manu darbagaldu
Pērtiķītis ālējās!

Es naudiņu netērēju
Pretvīrusu programmai:
Vai man grūti katru dienu
Visus datus pārrakstīt?

Ātri, viegli e-pastam
Pielikums atvērās;
Ilgi, grūti datoriņš
No vīrusa ārstējās...

Lai bij trekns, kas bij trekns,
MS Outlook's, tas bij trekns:
Vienā pašā programmā
Pieci tārpi barojās.

Vakar mūsu datoram
Ugunsmūri noņēmām,
Šorīt mūsu sistēmā
Trojas zirgi ganījās!

Lī, beidzot šodien atrada savu karoti!!!!

Nu varbūt, ka ne tik smuki un romantiski, bet te nu ir redzamma visa mūsu mīlestība pret šo karoti.

Eh, tagad man zūd motivācija mazgāt savējo, jo Lī karote ir atradusies. :)

Nu katrā ziņā varbūt lielais karošu zaglis viņu neaiztiks, ja viņa nebūs mazgāta. :)

Neartikulētās zināšanas var pārvērst par artikulētajām zināšanām un nodot citiem lietošanā. :D

Esmu gudra ^^

Es zinu arī, kas ir uzzinņas, informācija un komunikācija un, protams, arī to kā komunikācija atšķiras no komunikacijas :p Tas nav viens un tas pats. B)

Lekcijas ir viena vērtīga padarīšana. :)

P.S. šodien neviena pildspalva nav nomirusi. :)