| 11:40p |
Pašam sev.
Sēžu savā miteklī un domāju. Kā gribētos ezera krastā pilnīgā vientulībā un būt. Nav lemts. Šodien nav spēka būt.
Man šķiet, ka pie visa vainīgs darbs skolā, tas izēd visu iekšu, izravē visu dzīvo un paliek tikai čaula ar dažiem cilvēciskuma uzplaiksnījumiem. Man šķiet. Tikai šķiet, ka agrāk varēju uzcelt mūri sev apkārt un kā šlesers rullēt visam pāri. Nu vairs nevaru. Aizvien biežāk pamanu, ka ir citi. Tā, laikam, ir sievas vaina. Runā, ka laulībā abi laulātie kļūst līdzīgi un pārņem viens otra īpašības. Šodien sieva jau kārtējo reizi attīstīja manus neķītros jociņus. |