| |
[Feb. 3rd, 2010|08:56 am] |
Es neuzticos nevienam cilvēkam. Es lasu melus viņu skatienos, redzu viltu, kas paslēpts viņu draudzības apliecinājumos. Viņu acis, viņu mute, viņu rokas spiedieni, viss viņu ķermenis melo. Aizdomas saindē visas manas domas. Esmu dzimis daudz maigākām jūtām. Es mīlu cilvēkus, man gribētos viņiem ticēt. Bet kā lai vairs tiem ticu (..) Netikums ir līdzīgs hidrai. No ikviena izlijuša asins piliena dzimst jauni briesmoņi.
/Robespjērs |
|
|
| |
[Feb. 3rd, 2010|08:59 pm] |
Altāra telpā, kas atrodas katedrāles labajā pusē, ierīkoja kafejnīcu, tautā sauktu par ''Dieva ausi'', kas daudziem tolaik neformāli domājošiem kļuva par tīkamu atpūtas vietu, jo tā atradās pilsētas centrā. Lai kafejnīcā iekļūtu, ikreiz pie katedrāles ieejas kasē vajadzēja nopirkt biļeti, kas maksāja desmit kapeikas un bija paredzēta izstādes apmeklējumam.
(..)
Tā kā kafejnīcu pārsvarā bija iecienījuši cilvēki ar brīviem uzskatiem, tad viņus tur slepus novēroja VDK aģenti. Tā, piemēram, Andris Grūtups grāmatā ''Observators'' min gadījumu, kā fotografēts Modra Slavas sarunas biedrs. "Fotoaparāts iemontēts vīriešu rokassomiņā. Ļoti ērti un diskrēti. Tādas toreiz nēsāja daudzi. (..) Klients to novietojis uz kafejnīcas galdiņa. Atlicis vien sataustīt padziļinājumu un nospiest pogu. Zem dermatīna iemontēts slēdzis. Tas atver nelielu štoriņu, un objekts nobildēts."
Latvijas Avīze |
|
|