|
[Feb. 3rd, 2010|08:56 am] |
Es neuzticos nevienam cilvēkam. Es lasu melus viņu skatienos, redzu viltu, kas paslēpts viņu draudzības apliecinājumos. Viņu acis, viņu mute, viņu rokas spiedieni, viss viņu ķermenis melo. Aizdomas saindē visas manas domas. Esmu dzimis daudz maigākām jūtām. Es mīlu cilvēkus, man gribētos viņiem ticēt. Bet kā lai vairs tiem ticu (..) Netikums ir līdzīgs hidrai. No ikviena izlijuša asins piliena dzimst jauni briesmoņi. /Robespjērs |
|
|