| |
[Nov. 17th, 2009|08:36 am] |
|
labi, nav ko dirsties, kamēr tā klasiskā aknu vaina vēl kapā nedzen, jāpaskatās uz mūsu sādžu no romantiskās puses. aizsitusi ceineri frizierim, tante tikko aizvācas uz darbu. es no viņas pieliekamā paņēmu balzamu un piepilināju 15 gramus rīta tējai, lai asinis labāk riņķo. un lai vietējos puišeļus, kas te pa dienu basto stundas mūsu priekšnamā, nebiedē mani zilie riņķi. garderobē kurpju kaudzē mētājas pāris nomītu laķeņu - tādas kā vīrietim, tikai kāds 34. izmērs. viņas puika ir jau kādi 15 gadi, bet viņš jau labu laiku pārstājis augt. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2009|08:44 am] |
gultu nesaklāju. kā vakar iekritu - pat neizbrīvēju sev vietu starp blociņiem, grāmatām un laptopa vadiem - vienkārši izslēdzos nemaņā. nelaba dūša un dūkoņa ausīs. lai gan vīkendā nekādu dižo pārmērību nebija.
tantes nabadzīgais mājoklis, kurā man atvēlēta viena nomaļa istaba, ir ciešams patvērums tikai darbdienās, kad neviena nav mājās. nogalēs gan palieku pie čomiem - pie tiem, kas iedzer, un pie tādiem, kas lāpās, vai kas jau vairākas nedēļas nespēj nokāpt no korķa. tādos rītos viņi mēdz apspriest akupunktūras terapijas vai ampulas, taču līdz pēcpusdienai stūrī jau tāpat uzkrājušies vairāki 0.7 zaļās markas, pārbīdāmais stikla galdiņš nolaistīts ar gurķu sulu un pie gultas kaudzē samesti dažāda izmēra zābaki. šogad novembris diezgan silts, principā, var staigāt bez šalles. vislabāk man patīk svētdienas. es nekad neatsaku veikt iepirkumus viņu vietā un pagatavot siltas pusdienas vārīgajiem, jo man piemīt pašdisciplīna un tāds kā mājasmātes ķēriens. un galvenais es negribu atgriezties savā vientulīgajā istabā. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2009|08:59 am] |
šoreiz pie mums iegriezās ciemos pēterburdzieši. paņēma taksi pēc koncerta un uzkāpa augšā uz trīspadsmito. staņislavskis pamodās un notēloja mundrumu. ērti iekārtojās savos sārtajos palagos, aizpogāja rozaino kreklu un sāka demonstrēt pieejamos krievu kanālus, kamēr attina uz sākumu 91.gada ierakstu no Maskavas kojām. es tupus pie galdiņa rīkojos ap gurķiem un biešu salātiem.
viesi bija mazliet saguruši un tā kā pa sauso pēdējā laikā, taču vienu otru glāzīti uz iepazīšanos, un bija jau jāiet uz vietējo točku pie Irmas pēc nākamās. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2009|09:07 am] |
Irma mūs skaļi sveicināja: "čau". paspieda rokas pēterburdziešiem, apjautājās par viņu alkohola nakts tarifiem. viņa tur naktīs dežūrē viena ar kaķi. mugurā mežcūkas ādas veste, brilles zeltītos rāmjos. es sev paņēmu alus pudeli, taču tā sasitās pret bruģi. iegāju pēc slotas, pieslaucīju. Irma teica, ka gan sētnieks no rīta savākšot.
mājās atradām vēl arī staņislavska mātes sūtīto lečo burku. (no rīta visas burkas rūpīgi pārmazgāju) sasmērējām maizītes, uzservēju saldējumu vecajā servīzē. aizejot viesi, mūs ielūdza ciemos pie sevis. mājastēvs uzreiz aizmiga un sāka krākt. a, es aizvācu stikla paplāti no gultas, noliku viņa brilles uz galdiņa un pasmīkņāju par to, ka šie mūs noturēja par ģimeni. |
|
|