| |
[Nov. 17th, 2009|08:44 am] |
gultu nesaklāju. kā vakar iekritu - pat neizbrīvēju sev vietu starp blociņiem, grāmatām un laptopa vadiem - vienkārši izslēdzos nemaņā. nelaba dūša un dūkoņa ausīs. lai gan vīkendā nekādu dižo pārmērību nebija.
tantes nabadzīgais mājoklis, kurā man atvēlēta viena nomaļa istaba, ir ciešams patvērums tikai darbdienās, kad neviena nav mājās. nogalēs gan palieku pie čomiem - pie tiem, kas iedzer, un pie tādiem, kas lāpās, vai kas jau vairākas nedēļas nespēj nokāpt no korķa. tādos rītos viņi mēdz apspriest akupunktūras terapijas vai ampulas, taču līdz pēcpusdienai stūrī jau tāpat uzkrājušies vairāki 0.7 zaļās markas, pārbīdāmais stikla galdiņš nolaistīts ar gurķu sulu un pie gultas kaudzē samesti dažāda izmēra zābaki. šogad novembris diezgan silts, principā, var staigāt bez šalles. vislabāk man patīk svētdienas. es nekad neatsaku veikt iepirkumus viņu vietā un pagatavot siltas pusdienas vārīgajiem, jo man piemīt pašdisciplīna un tāds kā mājasmātes ķēriens. un galvenais es negribu atgriezties savā vientulīgajā istabā. |
|
|
