kā katra maķenīt tukla, bet visādi citādi simpātiska sieviete zina: ja grib glīši izskatīties, vajag manipulēt. man bija tukla māmiņa, tāpēc es to zinu jau no bērna kājas. tātad, sarunbiedra acis jānovērš no vēdera un jāpaceļ uz seju [un krūtīm], jā jā. un to dara ar kaujas krāsām un stratēģiski pareizā vietā izvietotām rotaslietām. nu, raug. tātad draudošā darba mudināta atcerējos, ka principā [lietišķas] sievietes mēdz valkāt grimu (meikapu, tātad). izrevidēju savu piecus gadus veco un nelietoto somiņu un sapratu, ka vajag jaunu tonālo krēmu un, pie viena, ari kādu zilo riņķu un grumbu maskētāju. iegādāju abus šos un atklāju par labiem un derīgiem esam. īstenībā, maskējošais "zīmulis" ir tik labs, ka varat ietaupīt uz tonālo krēmu, patiešām. sevišķi, ja esat no "dabiska izskata" cienītājām. pēc maigas zilo riņķu un deguna spārnu apstrādes manai neprofesionāļa acij likās, ka var iztikt bez tonālā krēma. ja nu vienīgi mazliet pūdera kārtības labad vajag. acu zīmulis, skropstu tuša, lūpu zīmulis un lūpu krāsa (kad tā padomā, var iztikt arī ar lūpu krāsu un skropstu tušu) un, voila, augšgals gatavs dzīvei. t.i., uzmanības novēršanai no vēdera un apakšgala, es gribēju teikt. gaumīgas brilles, auskari, piespraudes, rokassprādzes, rokaspulksteņi, krelles un ķēdes, palīdzētu. tik atcerieties, ka lietišķā etiķete (pavisam konservatīvais variants, protams) pieļauj divus rotu gabalus. tātad, ja valkājat brilles, tad tikai vienu. jā, jā.
Tags: drānas, grims