man ir grūti izstāstīt, bet ir tādi jocīgi saslēgumiem galvā, kuri saslēdzas un brēc "izrij tukšu ledusskapi, tūlīt, tagad!!!!!!!!!!!" viņiem nav loģikas, viņus nepavilksi aiz rokas atpakaļ un nepateiksi, "vecīt, tev būs ko rīt šodien, rīt, parīt un aizparīt, un vispār, tu tikko notiesāji vakariņas un pēc vakariņām vēl arī maza āfrikas ciemata gada pārtikas devu." t.i., turēt jau tu vari, bet šie kā ķērc tā ķērc: "rīt, rīt, rīt, tagad un tūlīt".
ar veselīgu dzīvesveidu es kaut kā sadzīvoju lielāko daļu laika, bet ar putniem galvā, nu, kad ir, tad ir. man liekas, noslēpums ir tajā, kā no putniem pārslēgties uz veselīgo dzīvesveidu. vai, cik ātri pārslēgties un cik ilgi čakarēt sev smadzenes.
mmmm. vēl vienādojumā ir nogurums. hronisks, konstants nogurums, sajūta, ka visu laiku peries pret straumi. vot tā, voobšem.
zin, kāpēc tik emocionāli? tāpēc, ka vakardiena nebeidzās ar plūmītēm.
Tags: ēšanas traucējumi