discite diligere mundum

19. Jūlijs 2011

15:43 - #1

Mācos mīlēt pasauli. Un cilvēkus. Galvenokārt.
Kāds teica, ka jāsāk ar sevi. Bet es sākšu ar tuvākiem.
Viņi nav pelnījuši vairs ilgāk gaidīt.

20:33 - #2

Kāpēc mani centieni būt jaukai un labai vienmēr atduras pret kārtējo pārprašanu, nesaprašanu un tā tālāk? Laikam tas, ka esmu/biju riebīga ir aizgājis pa inerci, un citi atreaģē jau tīri reflektorā līmenī, nemaz līdz galam neieklausoties tajā, ko vispār saku.
Kā lai to izskauž?

20:57 - #3

Pēdējā laikā atkal esmu sākusi lietot. Ne tā daudz, bet kādu glāzi sidra vakaros pirms gulētiešanas.
Vai arī divas. Vai trīs. Un gribas vēl, ja godīgi.
Kaut kā tas mani nomierina.
Bija laiki, kad bez tā nevarēju.
Pamazām jūtu, ka tas viss atgriežas. Līdz ar pēdējā laika nepārtrauktajiem strīdiem, man atkal ir drastiska nepieciešamība pēc kaut kā ārēja, kas mani nomierinātu. Šajā gadījumā, tas gan laikam sanāk - iekšējs..
Negribas tajā visā iekrist iekšā. Esmu pārāk neatkarīga, lai sev ko tādu piedotu.
Tags:

21:20 - #4

Viņš speciāli tik ilgi runāja un izturējās tā, lai mani nokaitinātu, labi zinot, ka tā būs. Un es tiešām neizturēju un norāvos.
Ir tik sasodīti grūti būt labai.
Fak.
Tags:

21:44 - #5

No jauna jāmācās runāt vienam ar otru.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba