discite diligere mundum

mācīties mīlēt pasauli

2.8.11 22:01 - #15

Kā jau biju to paredzējusi, attālums un atšķirtība ir nākusi par labu.
Un šoreiz pat - ļoti ļoti.
Tags:

30.7.11 15:59 - #14

Strādāju ar sevi. Mācos un domāju savas domas, lai kļūtu labāka.
Palīdzu arī otram sakārtot sevi. Galu galā, jāstrādā ir abiem, lai kaut kas izdotos.
Tags:

30.7.11 15:11 - #13

Šodienas/vakardienas citāts.

"Partnerattiecībās tomēr nevalda beznosacījuma mīlestība. Tāda ir tikai vecākiem pret bērniem. Tāpēc vienmēr jārēķinās ar nodarījuma sekām."
/A. Dombrovskis./
Tags:

29.7.11 18:16 - #12

Lai Tev skaista diena..apzinoties, ka īsti bruņinieki, ir vairs tikai tavos sapņos.
Tags:

29.7.11 18:15 - #11

Mūsu attiecības būtu skaistas..ja mēs nebūtu sākuši dzīvot kopā.
Nu vismaz ne uzreiz pēc 4 mēnešiem.
Tags:

26.7.11 17:49 - #10

Rīt braucu prom. kādu mēnesi vai pat divus dzīvosim atsevišķi, kamēr noskaidrosies jaunās dzīvesvietas jautājums.
un labi vien ir.
varēsim abi apsvērt, kas pašiem sevī jāmaina un jāuzlabo.
apsvērt, ko nozīmējam un varam dot otram.
šobrīd mājokļa jautājums nāk kā saukts.
Tags:

23.7.11 11:20 - #9

Un es vēl domāju, ka es esmu tā ļaunā..
Tags:

21.7.11 21:14 - #8

Pašai par pārsteigumu, sanāca ne tikai jauka pastaiga uz jūru, bet arī mazliet sarunas un pat jauki pasmieties..
Varbūt nekas vēl nav tik traģiski.
Mierinājums sev.

21.7.11 15:48 - #7

Vakar pat saņēmos un par spīti strīdam un asarām no rīta - uztaisīju Viņam vakariņas.
Nez kāpēc pašai palika no tā vieglāk.
Meklēju atslēgu uz sirdsmieru.

Šovakar jāmēģina aiziet līdz jūrai.
Sākumā, kaut vai - klusējot.

21.7.11 15:42 - #6

Pamazām cenšos iemācīties savaldīties. nekliegt. tuvoties lēnām, pieskarties maigi. noglāstīt. apskaut. būt jauka.

19.7.11 21:44 - #5

No jauna jāmācās runāt vienam ar otru.
Tags:

19.7.11 21:20 - #4

Viņš speciāli tik ilgi runāja un izturējās tā, lai mani nokaitinātu, labi zinot, ka tā būs. Un es tiešām neizturēju un norāvos.
Ir tik sasodīti grūti būt labai.
Fak.
Tags:

19.7.11 20:57 - #3

Pēdējā laikā atkal esmu sākusi lietot. Ne tā daudz, bet kādu glāzi sidra vakaros pirms gulētiešanas.
Vai arī divas. Vai trīs. Un gribas vēl, ja godīgi.
Kaut kā tas mani nomierina.
Bija laiki, kad bez tā nevarēju.
Pamazām jūtu, ka tas viss atgriežas. Līdz ar pēdējā laika nepārtrauktajiem strīdiem, man atkal ir drastiska nepieciešamība pēc kaut kā ārēja, kas mani nomierinātu. Šajā gadījumā, tas gan laikam sanāk - iekšējs..
Negribas tajā visā iekrist iekšā. Esmu pārāk neatkarīga, lai sev ko tādu piedotu.
Tags:

19.7.11 20:33 - #2

Kāpēc mani centieni būt jaukai un labai vienmēr atduras pret kārtējo pārprašanu, nesaprašanu un tā tālāk? Laikam tas, ka esmu/biju riebīga ir aizgājis pa inerci, un citi atreaģē jau tīri reflektorā līmenī, nemaz līdz galam neieklausoties tajā, ko vispār saku.
Kā lai to izskauž?

19.7.11 15:43 - #1

Mācos mīlēt pasauli. Un cilvēkus. Galvenokārt.
Kāds teica, ka jāsāk ar sevi. Bet es sākšu ar tuvākiem.
Viņi nav pelnījuši vairs ilgāk gaidīt.
Powered by Sviesta Ciba