Cerības

Pagaidām, līdz kamēr beigšu augstskolu, bez viņiem būtu grūti. Tīri materiāli, bet es zinu, ka nevēlēšos viņus bieži satikt, braukt ciemos pat tad, ja kopmītnēs būs ļoti nepatīkami.

Un vēl mani sadusmo tas, ka citi cilvēki nenovērtē to, kādas ir viņu ģimenes!

Zaķītis grib braukt uz Ventspili un satikties ar mani.

Es zinu! Tā visi būs apmierināti. Matus griezīšu tikai tad, ja būšu ar Viņu kopā un Viņš tam piekritīs!

Kāpēc viņš mani nosauca par 'runčuku'? Bet es nepaliku parādā - nosaucu viņu par zaķīti (un tad sākās..)-, par šo īpaši priecāsies, man liekas, lucy .

Tātad: kad satieku Viņu, vakarā čatoju ar zaķīti!

Kad satieku Viņu, vakarā čatuju ar viņu..

esmu pajukusi pilnā mērā, viņš tikko mani nosauca par Runcuku.. :O

Kāpēc es par Viņu domāju visu laiku?! Tas... traucē koncentrēties mācībām.

Mēs jau arī runājām par to, ka visi foršie džeki ir aizņemti! Tāpēc esmu pārliecināta, ka Viņam ir draudzene; es patiešām negribu piedzīvot tādu vilšanos kā toreiz. Saprotu viņš bija jāklis, bet.. Tas nenozīmē, ka šoreiz jūtos drošāk!

But "..play sisters.."!

Let's play that game with other people feelings. This time men's!  :D

Pride & Prejudice.
Ļoti, ļoti, ļoti,...patīk!

Atsaucoties uz ganesha  teikto par laiku, kurā visas varam parunāt MSNā, piedāvāju šovakar 21:10?

Tas ir lieliski.

Šodien bija viena priekšmets, kuru es... ļoti gaidīju. Viņš ir lielisks. Es apt dabūju mazu atlaidi, jo pirmā uzrakstīju trešā laboratorijas darba programmu. Viņš ir seksīgs, šarmants, izskatīgs un sava aroda pratējs. Un viņa rokas, tās vienmēr ir tik koptas... Viņš manis dēļ aizkavējās, kad lekcija bija beigusies, jo man bija jautājums par programmu (dažiem cilvēkiem vajadzētu atpazīt viņu ieteikumu!)... Atnākusi mājās klausījos dziesmas no filmas "Moulin Rouge", kuru man ierakstīja viena šarmata jaunkundze (viņai sevi vajadzētu atpazīt :) ). Vēl vēlāk aizgāju pavingrot... Pirmstam skaipā saņēmu virtuālu puķīti. Vai tas nozīmētu kādas jūtas? Teicu viņam, ka man jābeidz sarakste, jo laiks doties uz vingrošanu. Uz atvadām teicu Bey, atpakaļ saņēmu puķīti. Pateicu paldies. Nav par ko, saņēmu atbildē... Vai kāds man var pateikt, kā lai tos vīriešus izprot? Un viņiem mūs esot grūti izprast!? Mēs zinām, ko vēlamies: kažokus, dārglietas, smaržas, tērpus, romantiku, kaislīgu seksu,... Kā mūs var nesaprast!? Mēs esam materiālistes (savdabīgas!) un jutekliskas...

Liels, liels paldies Tev, shiry , par "Pride & Prejudice"!

Attiecību un izjūtu pasaules. Tās ir tik sarežģītas! Nav tik vienkāršas kā fizika, kur viss, kas atklāts un izpētīts, ir izskaidrots ar vienkāršākām vai sarežģītākām formulām. Attiecību un jūtu pasauli pēta un apskata psiholoģija. Žēl, ka nav tik attīstīta, lai arī tā piedāvāru formulas...

Vienmēr ir noklusēts, pateikts par daudz, ne tā pasmaidīts, nesmaidīts, kaut kas nepatīk, patīk par daudz, muļķīgās stomīšanās, domājot par to, avi skūpstīt vai tomēr nē, apskaut vai nē, pārgulēt vai nē...

Dažreiz nesaprotu, kāpēc cilvēki tik daudz domā un arī runā. Pateikt par daudz ir ļaunāk nekā nepateikt neko? Skatīties acīs un ieraudzīt to, ko mēs katru reizi saskatām cilvēkā no jauna - iepriekš neredzētu un nezināmu? Vai ļauties burvībai un caur acīm sajust otra cilvēka domas un jūtas? Vai ar acīm pateikt:"Piedod!" vai "Es nezināju...", vai "Man žēl, ka tā sanācis.", vai "Es tevi mīlu, bet vārdiem to pateikt man ir par grūtu.", vai "Neredzi, ka man sāp? Tu padari visu vēl ļaunāk.", vai...

Vai aizverot acis, saskatīt visu sev apkārt. Citu pasauli. Daudz plašāku telpā, saskatīt jūtas. Tās sasmaržot un vēlēties nogaršot. Ar aizvērtām acīm to spējam izdarīt. Akli cilvēki ir teikuši, ka nekas nav pelēks, tikai pelēks. Ir vairāk krāsu nekā varvīksnē, ir melns un balts. Pelēkā var izdalīt melno un balto. Bet cik tad ir tādu cilvēku, kuri to paties' spēj? Es nezinu nevienu. Vienmēr izlaužas subjetīvisms. Kā var zināt, kas ir patiesība? Ir jābūt gan patiesajam, gan nepatiesajam, lai var salīdzināt un pateikt, kurš ir kurš. Bet. Ja dots tikai viens, kā ir visbiežāk dzīvē!, kā var salīdzināt. Tāpēc kļūdāmies izšķiršanā baltajā un melnajā, jo abu nav līdzās. Un dots ir tikai pelēks.

Kāpēc baidāmies paust savas jūtas? Kas par to, ka tev pateiks patiesību, ka tu neinteresē. Vienmēr nevar dzirdēt tikai labu. Vienmēr neesam tikai labi.

Tik ļoti priecājies. Tevi liekas griežas siltas, mistiskas straumes. Tik daudz, ka tās līst pāri un ieplūst apkārtējā telpā. Tad pēkšņi tukšums. Par ko? Kas mainījies? Bet tik tukši. Tik sausi...

Justies labi ir ļoti svarīgi. Šīs izjūtas trūkst tik daudziem cilvēkiem. Neko darīt, jāmācās atrast!

Un nevajag man Marsa invāziju jebkādā veidā! Pat ne domās!!

Cik žēl, ka sarkanā tulpīte, kuru saņēmu in IWD, sāk vīst...

Man ir tik labs noskaņojums pret visiem (droši vien tāpēc, ka nevienu nesatieku un neviena nav blakus), ka, ejot gulēt, novēlu visiem (pat tiem, kas par šo lielisko vietu un mani nezina) lieliskus sapņus, tādus, kurus ir vērts sapņot, vienalga, par ko katram tas arī nebūtu!

Burvīgus sapņus!!

Esmu apsēsta! Pat pārrakstu to grāmatu..

Gribu vasaras lauku balli! Gribu dejot tā, kā nākas - no sirds!!

Tagad tik bieži snieg, ka jāsaka: "O! Nesnieg!"