03:27 am
Labi, noskatījos skvidu, pohuj.
Bet beigas, really? Ķipa, prioritātes, lmao.
10:30 am
Reāli, zivs ir labs cilvēks, tikai nedaudz pists hedā. Nu labi, diezgan krupna. To visi zin.
Nepārpotiet, es arī esmu... labs cilvēks, ahahahaha.
Prikolo, jo vecāks kļūstu, jo mazāk fakin joki šķiet skaudrā dzīves arka. Ķipa, mēs neplānoti saistāmies ar garāmarkotājiem (narkotājiem?). Un tu tāds like, bļe šitais antivaksers jobanais, like es čurāju dzeltenu vai sarkanu viņa komentāru līstes līdz sekundēm precīzā virzienā. A pienāk 2040. gads un abi tādi like satiekas uz taciņas, un tādi like bļe brīnās "TU bļe, suka!", "nē bļe TU bļe, suka!". Un arkas tādas like *činks* saskandina: "priekā, priduraki bļe dolbanie, ahahahaha". Un tu tāds like "aargh, jebal or whatever, I guess". Bet ko es uzsveru, ka ķipa līnijas asumi vairs nešķiet tik asi. Tu saproti, ka bļe arkas mounteverests, kas šķita pasaules gals līdz bezgalībai, ir huiņa. Viss ir huiņa. Jo skat, te nu mēs esam. Tas pats es, tie paši jūs. Un like kādreiz maybe šķita, ka viss mainījies būs or whatever. Oh well, next time.
Next time? There won't be no next time! Teica jaunāks kļūstu. Vecāks kļūstu tāds like: bruh... hold my beer. Tagad katrs savai arkai prasa: "a like kam tad bij jābūt pēc tam?" Sūds.
Par to, ka brūnu nečurā, to visi zin. Ķipa, bļe tev druška tāda "ok mēs pis girl vakars, iedo naudu". Tu jē, tad mēs ar roku boys vakars or whatever. Bet, kad esi palicis viens, aizpis acis un atkal kā jaunībā: "*dzinn* *dzinn* vai atceries mani?", "ahahahaha, dolbans priduraks, kā nu ne, bet tas bija like pāris *činks* atpakaļ".
Fraktāļi jau sākās. Tālāk pohuj.
#faster-than-light #zvaigznes-skrien #faktāļi #arched-back
10:34 am
Vot, ir viena kuce, kuru es laikam nekad neizpratīšu.
Piem., atceries? Loģiski, ka nē. Tu nevari atcerēties manas atmiņas. Ķipa, galviņa slīd gar smadzeņu krokām un mēģina nolasīt sarkanos fragmentus. *džik-džik-džik-džik* *krrrrrrrr*
#kuce-ir-lohs #krrrrr #iiiiii #ūūūūūū
10:48 am
Biju Lidlā. Zini ko? Atceries to haipu, ar kādu atvērās Super Netto? Vot bļe atsit. Un mēs visi zinam, kur Super Netto ir tagad - integrēts rimčikā, apgreidots, aizvērts un downgreidots uz rimi mini nē jau, jo rimi mini ir ķipa glorificēts narvesens, tāpat kā statoils.
Pabrīnījos, ka maisu tilpumam, kuram vajadzēja iziet uz 120+ bija ceņņiks kaut kur 80 or something. Nu ok. Cīsas kā cīsas, ķipa nedaudz ņipras, bet whatever. Mainēze painēze arī ēdama. Šitais 80 krokodīlspīļu elektrokomplekts pa piečuku? Nenopirku, jo vilinoši, bet bļe 80! Es bļe neesmu galīgs ģibils. Man vajag moš 10 max priekš bļe ilgam laikam. A kur pārējās 70 likt? Pakaļā? Pakaļā jau apķečka.
Kam mazi puikas aug, tur var iegādāt plasmasas fleksi un urbi, kuri ar bateriju griežas. Tas ir pizģets. Mums tādu nebija, aiz kam mums kad vajadzēja caurumus urbt, mēs bļe izmantojām dabas dotu pirkstu, I guess. Raw experience.
#childhood #Paija #puper-netto #pakaļā