| |
[Mar. 14th, 2008|04:54 pm] |
Fantāzijas tiek izfantazētas, pārfantazētas, bet tās nekad nepazūd, tās pārvēršas par sapņiem un karstākajām cerībām. Mēs zinām ļoti maz. Mēs vienmēr zinām pārāk maz.
Zini, es būtu laimīga, ja būtu piedzimusi ar divām acīm un divām kājām, neko vairāk jau nevajag. Un staigāt un vērot, bet neviens mani neredzētu, jā, tā man varbūt patiktos, bet vientulību ir grūti izturēt, es nezinu, ko domāt. Es pat nezinu, vai man tiešām pietiktu ar acīm un kājām. Laikam jau, ka nē. |
|
|
