| |
[Nov. 2nd, 2009|05:34 pm] |
Visu šo murgaino ideju šķērsielā
Akmeņi un ziedi zemē ausīs
Reibušu dzīvi pulksteņi vēl sitīs
Būs cēla ziedošanās sīku mērķu labā
Ūbeļu dziesmu pavadībā.
Tik ļoti viņš piedzēries no sajūtas, ka dzīvs.
Cik naktis pilsēta smej piedrazotus smieklus?
Izskatītos sniega vīrs un Svētais Nikolajs.
Lietu dievi uzsmaida mums.
Vai flautas skaņas ir mana nemaņā bēgošā čigāniete?
Es nolēmu pamest vientulību toreiz
Kad iedegās zvaigznes pār kāpām.
Sētnieks piesaka revolūciju nelegālajiem putniem''
Smej autiņos hameleons
Kā tava sīkā sirds
Un beigtas mīlestības oda.
Miesa. Vai miesu viņš ņems līdzi debesīs?
Jūs redzat kā es asiņoju?
Āksts, tu esi āksts!
Sveši ļaudis smiesies svešās kāpņu telpās
Durvis atveras un smiekli mirkli apklust
Zādzība ir notikusi,
Ir paņemti mežģīņu cimdi.
Mēness ir liecinieks-
Saule vēl kavējas mirkli.
Tā stāvēja ar muguru pret jūru.
Un skumjās aiziet.
|
|
|
