| |
[Jan. 10th, 2009|10:18 am] |
Tu, klusi murrājošā marcipāna sirds,
Kādā svelmē Tavas lūpas
vairs ne pret mani sirdz?
Ai, kāpēc viņas pirksti-
parastie, raupjie,
drīkst nospeķot kādu,
kurš man ir tik tīrs.
Viņa nav gana laba,
arī nākošā ne,
vien dievieti varu Tev vēlēt. |
|
|
