| |
[Sep. 4th, 2008|09:42 pm] |
Es kautrīgi nolaižu
Tavas vakar krāsotās skropstas
Pār saviem vaigiem.
Ai, kādas ēnu rotaļas!
Es mulsi čukstu Tavus vārdus
sev pie sejas
Tik tuvu, ka lūpas gandrīz saskaras.
Es ieglaužos Tavos matos,
Cik ļoti Tu esi izpleties pa tiem!
Tu esi mans es un es esmu Tava Tu,
Mēs esam viens apburošs divi. |
|
|
