| |
[Nov. 3rd, 2008|04:14 pm] |
Sapņaina
sapņainība
sapņotiem
sapņiem.
Es atkal guļu
margrietiņu laukā
un klusi, klusi
dungoju dziesmiņas par princesēm.
Pat, ja stāstam nav turpinājuma,
tad tagad es redzu,
ka manai dzīvei
tomēr tāds ir.
Saules stari mirdz matos,
vaniļa- ādā.
Manī ir iespējams atdzīvināt taureņus.
Ar baudu es klausos vārdus,
kurus no šīm lūpām dzirdu pirmoreiz. |
|
|