|
Nov. 3rd, 2008|04:14 pm |
Sapņaina sapņainība sapņotiem sapņiem. Es atkal guļu margrietiņu laukā un klusi, klusi dungoju dziesmiņas par princesēm. Pat, ja stāstam nav turpinājuma, tad tagad es redzu, ka manai dzīvei tomēr tāds ir. Saules stari mirdz matos, vaniļa- ādā. Manī ir iespējams atdzīvināt taureņus. Ar baudu es klausos vārdus, kurus no šīm lūpām dzirdu pirmoreiz. |
|