---
mēneša beigas, 27. datums, man kaut kad muļķīgi nozīmīgs likās šis skaitlis, tāpat, kā vēlāk 33; tagad vairs neviens, viss ir pārdzīvots. viss par skaitļiem, tagad atlicis pārdzīvot tēti, par brāli vēl nezinu, mums laikam savā starpā būs sacensības, kurās, man šķiet, man ir handikaps.
es esmu atkal savā mazpilsētā, no rīta satiku tēti virtuvē, pēc tam viņš, kā man likās, kaut kur pazuda. bet es nezinu, viņš ir iemācījies tik klusi pārvietoties, tikai pa telefonu skaļi runā, viņam ar dzirdi kaut kas nav jau gadiem, bet dažreiz domāju, ka tā bija tikai atruna, lai neieklausītos, neatcerētos, ko dzirdējis. pareizi, es tieši šodien domāju, ka tik daudz atmiņu esmu apspiedis, tās pat vairs man nepieķeras man. tētis pat iemācījies skaļi čīkstošo pakāpienu, kuru tagad izlaiž(?). es pusdienu biju mājās, likās, ka neviena nav, bet varbūt nebija, es to vairs neuzzināšu. es pirms brīža domāju, ka kaut kā jāilustrē tas, kā man ir zudusi atmiņa, biju iztēlojies, ka šo varētu smuki aprakstīt, bet es vairs neatceros, ko tad biju domājis.
šādā stāvoklī esošā atmiņa gan jau visus tos ciklus veicina - ir tikai mazas atmiņu salas, kuras jāizskalo. ta kā zarnas, varētu sadzerties ko tādu, kas spazmējot izdzītu visus nevajadzīgos kunkuļus. ļoti nepatīk šis vārds, tik ļoti gribas tikt no tiem vaļā.
par skaitļiem, kurus minēju, es biju pastaigas gaitā izdomājis sarakstu, kurā uzskaitīju visu to, kas mani smacē. es piemirsu, tas nozīmē, ka man būs atkal tas viss jāatkārto, šovakar, rīt.