atp
gribas atpūtas, tajā pašā laikā viss liekas kā atpūta no kaut kā cita - tur darbs, kā atpūta no nedarba, nedarbu brīži kā atelpas no darbiem, tad nekā nedomāšanas brīži, no tiem, kad šķietami domāju.
un tagad nav daudz savādāk, kā ir bijis pirms tam, tikai tas, ka ķermenis ir vairāk savecējis.
gribas vēl ko uzrakstīt, bet tik daudz domu un kā lai noķer svarīgās?