6:53p |
https://www.youtube.com/watch?v=nTjqOgYG2vE šodien biju izbraucis ar tēti, es vēlu pamodos, kā jau šajos periodos (bet vismaz varu gulēt). viss apkārt nomācošais, kas guļas virsū, nebija jūtams, viegla sajūta, arī nebija bail, ka esot ceļā varētu noplīst mašīna vai tētis paģībtu vai man aizkuņģa dziedzeris pēkšņi atteiktos. un arī radās drošības sajūta nedaudz, tētis ātrāk saprata, ka esam izbraukuši uz tā paša ceļa, no kura nogriezāmies - tur baznīcas torni atpazina, es pirmās sekundes to apšaubīju, laikam saprašanas spēja nav tas, kas visiem piemīt visu laiku, tādēļ arī nedrīkstu izveidot noturīgas attieksmes pret citiem - nekas nav statisks, es tik ļoti aizmirstu par šo, lūdzu atceries to!
ar šo es gribu atzīmēt, ka nevaru pieņemt viennozīmīgu attieksmi pret citiem, kur nu vēl pret tēti. savas dusmas man jānotur sevī, neapmierinātība un jebkas cits, kas izpaužas kā pārmetumi citiem.
un vēl tas, ka šodienas darbošanās darīja mani stabilāku (es nezinu, kā citādi raksturot šo - sajutos kā oktobrī/novembrī, kad domāju, ka esmu kā ledlauzis vai kas tāds, rāmi eju visam pāri un neapstājos, līdz brīdim, kad tētis pateica, ka man vairs nav mammas). aktīva līdzdarbošanās dod kontroles sajūtu (šis laikam velk uz to par iemācīto bezpalīdzību utt), izkaisīju kamīnā sakrājušos pelnus uz apledojušās iebrauktuves - tētis nez kādēļ ir pieradis uzmanīgi iet pa ledu, lai gan pelni, smiltis turpat ir, es nesaprotu, kādēļ viņš tā - apzināti pielāgot savu gaitu tam, lai nepaslīdētu, lai gan viņš varētu pielāgot iebrauktuvi un savu gaitu atstāt nemainītu. varbūt tas ir par to, ka svarīgāk pašam ir būt elastīgam, nekā gaidīt, ka viss cits būs pašam pakārtots. viss nav tik viennozīmīgi laikam. kā lai es tagad pieņemu konkrētu attieksmi pret šo? kaisīt pelnus vai pašam parūpēties, ka nepaslīdu, trenēt savu uztveri šim?
man gribas vēl pastāstīt par savu vakardienu, bet es laikam vēl padomāšu, ko izcelt no tās. (es patiesībā zinu gan). un vēl man ir ko teikt par to, kā jūtas cilvēks, kurš vairs ar pirkstgaliem neaizsniedz upes dibenu. |