palikt nedrīkst aiziet
(Jaunākais)
(Arhivētais)
(Draugi)
(Par sevi)
Navigate: (Previous 20 Entries)
11. Maijs 2017
16:10 - Thursday
I wish I knew how to brag about myself more. To hide the modesty and go full speed self-appreciation.
23. Apr 2017
22:26
Skatos ekrānā un cenšos strukturēt sakarīgu teikumu.
Ekspektācijas pret sevi. Un tad ir arī ekspektācijas pret citiem. Un kad Tu paziņo savas ekspektācijas, vairs nezini, vai vārdi un darbības, ko saņem, ir patiesi, vai tikai tāds apmierinošs miera elements pret mani. Nekomunicēt šīs ekspektācijas arī nav iespējams, jo slīgsti nepacietībā un ilgās. Vien liekas, ka jābeidz gaidīt kaut kas.
19. Apr 2017
14:40 - I
Vīrietim, ko mīlu, ir hroniska klīniskā depresija. Ar to, laikam, jāsāk. Mācos to, ka depresija nav izvēle vai lēmums. Tas ir bioloģisks process smadzenēs, kas notiek pats par sevi, savukārt mana attieksme ir mana izvēle. Tā vien liekas, ka sākt rakstīt ir vieglāk, nekā to norīt vai aizskalot.
15. Jan 2017
23:36 - Relationship goals
Viņš nodēvēja datorspēles varoni manā vārdā.
30. Aug 2016
15:20 - F gates, Vienna
Brakedown.
Sēžu Vīnes lidostā un raudu. Liekas, ka neesmu pietiekami laba tam, ko daru. Stulbi, ne? Raudāšana nepalīdz, bet ar prātu apzinos, ka nav runa par policy, bet par sajūtām. Par to, ka konstanti jutos tā, ka lieku citiem vilties.
Gan nezinu, vai pati viļos sevī, jo daru visu, ko varu.
Uzrakstīju Rebei, man vajag draugu. H atlido pēc 2 h, nezinu, vai gribu viņam ko teikt. Gribu, bet negribu.
Pateikt sev, lai izbeidzu šo.
Visu laiku galvā nepietiekamības domas. Vai tas būtu darbs, vai attiecības, vai izskats, vai kas cits... Vajag kaut ko, lai saņemtos, citādi es esmu pustumšā vietā. Nē, ne tumšā vēl.
Lūdzu sev. Pietiek.
17. Jul 2016
18:45 - divus mēnešus vēlāk
Divu mēnešu laikā tik daudz noticis.
Pārcēlos uz Briseli, esmu iekārtojusies. Ik pa laikam ir ļoti liels stress un
17. Maijs 2016
22:46
Man vajadzēja laiku un informāciju, lai saprastu, ka man to nevajag. Viņu nevajag.
Laikam tas, ko Helga pastāstīja, pielika racionālu punktu manām iedomām. Es vairs neesmu tā meitene, kas būs gatava kādu saudzēt un salabot par katru cenu. Nē.
Tikmēr pamanīju, ka izstājos no spēles, ja man ir konkurence attiecībās vai uzmanībā. Kas notiek? Varbūt tas viss bija saistīts ar stresu. Bija diezgan skaidrs, ka viņš manevrē starp mani un viņu. Un es vienkārši izstājos.
21. Apr 2016
21:20
rokas kopā. atrāviens.
ciešs apskāviens, un mēs katrs uz savu pusi. Divus vakarus pēc kārtas.
Man gribās beidzot pateikt visu, bet nevaru saņemties. Bergenai jābūt tai vietai, jo Leai taisnība, es nevaru to ilgāk turēt.
"If he is half as decent as I think he is, in worst case scenario, you will stay friends".
Tas varētu būt šādi:
"Listen, there is something I need to tell you. Probably I should not, probably I just need to drop it. But I really like you. I've been having a lot excuses for not telling you, but I've had this neccessity to do it." Un tad es aizietu prom. Vai vismaz gribētu, lai aizsargātos. You put yourself out there, voulnerable. And wait. Bet es negaidīšu, es riskēšu un pateikšu. Because if he is half as decent as he is, we will stay friends.
20. Apr 2016
01:13 - joprojām
dzenos pakaļ un baidos.
tā, it kā. itkā.
29. Mar 2016
23:48 - And I got a dog!
No 31. janvāra ir pagājuši bez dažām dienām divi mēneši, un mana aizraušanās ir tikai augusi.
such a fool is he
and so am I
staring at the ceiling
like it's gonna tell
me
falling over fools
is foolish
21:29 - Ja šodien ir sākums, lai būtu I
Pirms nedēļas notikušie Briseles sprādzieni satricināja. Akla blenšana telefonā, lai saņemtu ziņu, ka ar savējiem viss kārtībā. Atvieglināta nopūta pēc tam, kad lasu, ka visi veseli. Smagums par to, ka tas vispār noticis, un par cietušajiem. Klusums.
Prāga - Madride - Rīga - Dublina - Tartu - Rīga [15 dienas]. šāds ir mans maršruts, kas sāksies jau nedēļas beigās.
Šovakar otro reizi noskatījos The Dressmaker. Tik daudzos līmeņos lieliska filma. Skumjā ironija, kas to caurvij, atsvaidzina un padara par kripatu priecīgāku. Kad skatījos otro reizi, pirms filmas titros pamanīju, ka filmu ir atbalstījusi viena no indigenous people societies. Skatījos citādā kontekstā uzreiz, analizējot, ko nozīmē dzīvot visu mūžu tādā miestā, un kas mainās, kad ierodas kāds no ārpasaules.
Saista arī spēcīgais, tomēr arīdzan ievainojamais galvenais personāžs, kas ir sieviete. Un viņas dzīve nebeidzas ar citu ļaužu aprobežotību vai skumjām par mīļotā zaudēšanu. Man liekas, ka mūsdienu kino industrija pārāk bieži veido sieviešu tēlus, kas atkarīgas no vīriešiem, attiecībām, tādējādi reflektējot uz skatītājiem.
Anyway.
Līdz svētdienai jāpaspēj sarakstīt dokumenti, aiziet nogriezt matus, dabūt to izvirzījumu (beidzot), pavakariņot ar Asnati un vēl šis tas.
Life's good. Most of the times.
31. Jan 2016
21:31
Pēc 7 stundām uz Briseli darbiņā.
Bušu visu nedēļu, pa to laiku jāsakārto dzīve. Jāizdomā, kas un kā pēc maija. Ja pagājušajā gadā bija skaidrība ap šo brīdi, tad šobrīd ir haoss un man blakus ir nepieciešami cilvēki, kas spēj atbalstīt.
Oh well, jāizžāvē matus un jāiet gulēt. Rītdiena pienāks drīz.
21:30 - Get a dog. Seriously.
Man ir pietiekami liela pieredze ar dzīves aizraušanām, lai šoreiz saprastu, ka jāpagaida, kamēr pāries, un tad spriedīšu, vai pa īstam.
29. Jan 2016
24. Jan 2016
11:18
"She wasn't doing a thing that I could see,
except standing there leaning on the balcony railing,
holding the universe together."
Holding my very own universe together.
22. Jan 2016
22:48 - he's an asshole and I'm bad at life choices
blame my stupidity for a little
hate all men for a little
and then I will be just fine
fine
you know?
00:20
If you could you keep it together
For a moment in time
Then you'd see that I can't be
Your excuse for a lover
Your own mountain to climb
You would see.
swiping left old faces, old loves, old souls and longing
enough, no more
Mūzika: snowmine - let me in
19. Jan 2016
22:08 - cilvēkstāsts
Otrdienas vakars. Dzeru vīnu Moldovā.
Un domāju par konceptu "es mīlu vairāk", ko man pastāstīja nīderlandiešu puisis Maltā pirms dažām dienām. Es viņu satiku, meklējot alu un ēdienu ap 9 vakarā. Viss slēgts, izņemot kādu itāļu ēstuvi, ko man ieteica netālu bārā esošais bārmenis. Iegāju, jautāju, vai var maksāt ar karti, un blakus esošais puisis atbild, ka var. Vīrietis, drīzāk. Izskatījās ap 30, izrādījās, ka ir 35. Garš, brūniem, sprogainiem matiem, esot mākslinieks. Norunājām 3 stundas. Izrādās, viņš arī gāja Šteinerta skolā. Pēc tam mākslas akadēmijā. Šobrīd Maltā tūristiem izīrē īpašumu, kas pašam pieder. Viņš pastāstīja par Zviedru meiteni, ko satika Indijā pirms >5 gadiem, ar kuru bija ilgi kopā līdz izšķīrās, jo viņai bija mentālas problēmas.
We were not healthy together - viņš teica.
Vienu dienu viņš esot atnācis mājās un viņa bijusi ar tikko grieztām rētām vēnās. Tā arī viss beidzies.
Viņš teica, ka divus gadus viņam viņa pietrūkusi. Un tad es dzirdēju to patieso lietu:
"es viņu mīlēju vairāk. Kad viena puse mīl vairāk, nekas nesanāk."
Vai mīlu vairāk ir tiešām tik izmērāma sajūta/koncepts?
Pasaki man, lūdzu!
Mūzika: it feels like we only go backwards
18. Jan 2016
11:35
where it was not supposed to be
right in front of me
talk some sense (in)to me
Vīnes lidosta. Vēl 2 stundas jāgaida nākamo lidojumu. No Oslo uz Vīni pagulēju, bet tāpat par maz, naktī divas gulētās stundas bija krieti par maz. Braucu ar nedaudz saldsērīgu sajūtu. Galvenokārt, jo esmu gļēva un nobijos no atraidījuma.
No otras puses - pankūkas svētdienas rītā, vīns ar draugiem vakarā un pastaiga gar ostu, kā arī brauciens uz kalniem bija tas, kas vajadzīgs, lai justu garšu.
Tāpat saldēta pica pirms ceļa, kad galīgi nav laika un spageti ar spinātiem vakariņās ar viņa dzīvokļa biedriem.
Zviedru snapps, Minttu un alus. Paģiras.
Laikam vislabākais no visa ir tas, ka braucu tālāk ar mīlestību pret Oslo, ar smaidu par draudzību, ar iedvesmu piedzīvojumiem, cilvēkmīlestību. I will be fine. More than that.
Vajag biežāk sev atgādināt izrauties no ikdienas.
18. Dec 2015
22:12
be free
es dažreiz domāju, kur mēs nonākam, kad nomirstam?
Pasaule taču nebeidzas, bet vai beidzamies mēs?
Tādos brīžos viss parastais, ikdienišķais šķiet mazsvarīgs, un tajā pašā laikā - pats svarīgākais uz zemes. Sākot ar banālo un beidzot ar sāpīgām emocijām. Viss pāriet, bet turpinās citos.
_____
un atkal atpakaļ ir atgriezies brīdis, kad gribu priecāties un to daru. Kad gribas trakot un piedzīvot. Nopirku biļeti uz Oslo Janvārī, lai apciemotu draugus, daŗītu visu un neko. Jo dzīve ir par brīžiem. Un es tos dodos ķert.
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/thinking.gif)
thoughtful
Mūzika: Sigur Rós - Hvarf/Heim [FULL ALBUM]
Navigate: (Previous 20 Entries)