| May. 19th, 2011 @ 11:37 am (no subject) |
|---|
Piedod, bet es nemāku izteikt to, kā es jūtos, ar vārdiem. Nemāku. Man nesanāk. Ja es mēģinu, tad man sanāk tik samocīti un nožēlojami, ka tas viss izklausās neīsti, kaut gan patiesībā nav. Tāpēc neprasi no manis vārdus. Nesaki, lai es Tev saku to, ko domāju. Varbūt kādreiz man sanāks, bet līdz tam vēl vajadzīgs ļoti daudz laika. Uztver kā vārdus to, ka es interesējos par tām grupām, kuras Tu klausies - nevis tāpēc, ka mani tik ļoti piesaista tāda veida mūzika, bet tāpēc, ka es gribu saprast, kāpēc Tev tā tik ļoti patīk un atrast no tās ko tādu, kas patīk arī man, lai mums rastos vairāk kas kopīgs, par ko runāt, par ko interesēties. Uztver kā vārdus manus pieskārienus, jo es nekad nepieskaros Tev pavirši. Uztver kā vārdus manus smaidus, jo tie taču ir daudz izteiksmīgāki par vārdiem, vai tad ne?
Bet ja tas viss Tev liekas par sarežģītu, tad... ej. Es netaisos Tev stāties ceļā un pierādīt, ka īstenībā jau es esmu gluži jauka un tā vērta, ja Tu pats tā nedomā. |
