| Mar. 4th, 2011 @ 09:23 am (no subject) |
|---|
Vakar autobusā redzēju divas meitenes sarunājamies - viena no viņām bija tāda dzirkstoša - acis mirdz, lūpas smaida, pekstiņus stāsta... :) Dzīvespriecīga, ar humora izjūtu u.t.t. :) Tādi cilvēki ir kā mazas saliņas pa pelēko pasauli - tie, kas nonāk tuvumā, iepeld šo cilvēku gaišajā saliņā un viņiem kļūst gaiši. Un jo vairāk šādu cilvēku, jo gaišāka kļūst pasaule. Mana dziļākā pārliecība ir tā, ka cilvēkiem vajag pirmām kārtām pievērsties pašiem sev, nevis tik ļoti skatīties apkārt uz citu trūkumiem. Jo pa lielam - vienīgais, ko mēs šajā pasaulē varam izmainīt, esam mēs paši. Un tās lietas, kas ir atkarīgas no mums pašiem.
Dod, Dievs man spēku mainīt tās lietas, kuras es varu mainīt, pieņemt tās lietas, kuras es nevaru mainīt un prātu, lai atšķirtu pirmās no otrajām. |
