| Dec. 14th, 2010 @ 04:24 pm (no subject) |
|---|
Un vēl es uzzināju, ka viņš ne pārāk sen ir pārcēlies no otra Rīgas gala uz manējo rajonu. Nestādos priekšā, ka varētu kādreiz viņu satikt. Nespēju iedomāties, kā es varētu justies.
Kaut gan - tad, kad es braucu uz randiņu ar N/L, man likās, ka otrā trolejbusa pusē sēž viņš. Bet tā kā viņš skatījās uz mani, bet neizrādīja nekādas dzīvības zīmes par to, ka mani pazīst, es domāju, ka esmu pārskatījusies - un turpināju skatīties pa logu, domājot par foršo vakaru, kas mani sagaida ar foršo N/L (un tas vakars arī bija nenormāli foršs). :)
Un tad es iedomājos - varbūt es viņu šobrīd nemaz neatpazītu. Cilvēki mainās un reizēm ir gadījumi, ka tad, kad paskaties uz cilvēku bez rozā brillēm, tad nevari viņu vispār atpazīt - domā, kas ir tas ne pārāk pozitīvais svešinieks.
Tāpēc es ļoti priecājos, ka mēs ar N/L neesam viens otrā iemīlējušies - mēs viens otram tikai patīkam. Un vēl man patīk tas, ka mēs abi atzīstam to, ka mēs viens otram patīkam. |
