| May. 26th, 2010 @ 08:12 pm (no subject) |
|---|
Bet, protams, ja man būtu Tu, man nevajadzētu nekādus citus puišus. Man bija viegli iedomāties, ko mēs varētu darīt kopā. Es palūgtu Tevi iemācīt cept to zivi, mēs kopā varētu mācīties svešvalodu vai skatīties filmas. Kopā ar Tevi mēs varētu iekārtot māju - droši vien diezgan bez īpašiem kašķiem... Ja nu vienīgi kaut kādos sīkumos... :) Ieraudzīt kaut kur sociālajos tīklos Tavu hobiju un nodomāt - jā, tas patiešām ir forši un man arī patīk... Kā tik daudzas lietas. Eh. Man joprojām žēl, ka es neesmu džeks, lai varētu būt Tavs draugs. Tev laikam dzīvē patiešām veicas. Es domāju - man nemaz bieži ceļā negadās cilvēki, ar kuriem man patīk būt kopā. Bet varbūt Tu toreiz mānījies.Kaut kāpēc. Varbūt. Ko es galu galā zinu par Tevi?
Kādreiz, kad man veidojās attiecības, pienāca viens mirklis - un tajā brīdī, kad it kā mēs vienojāmies, ka mēs varētu būt kopā, es pēkšņi sapratu, ka to negribu... Jo nevarēju izdomāt, ko mēs kopā varētu darīt. Man nelīmējās filma - ko tad darīt tālāk. Nu, jā, tā iet, ja galīgi nav nekā kopēja. Ar Tevi būtu savādāk... Ar Tevi man būtu pa ceļam... Mēs jau tāpat iesiem kaut kādus paralēlos ceļus - vienā virzienā - neskatoties uz to, esam vai neesam kopā, esam vai neesam draugi. Man šķita, ka kopā būtu jautrāk. Bet, ja Tev tā nešķita, tad... Nu, tā tam jābūt, tātad.
Gaidu vēstuli no Vācijas puiša. Un visu laiku prātoju, kā lai noskaidro, kā viņu īsti sauc. :D |
