Oct. 20th, 2010 @ 04:16 pm (no subject)
Un ir tikai loģiski, ka man ar attiecībām ir tā, kā nu ir.
Pašā agrajā jaunībā es laikam daudziem nodarīju pāri... Vai arī... es nezinu. Es vienkārši pazudu katru reizi, kad parādījās iespēja, ka ar mani kāds gribētu veidot nopietnas attiecības. Es to negribēju. Toreiz ne. Toreiz gan es nezināju, kāpēc. Toreiz man likās, ka vienkārši ir par agru - astoņpadsmit - deviņpadsmit gados veidot nopietnas attiecības. No vecāku modeļa saskatījusies - man likās, ka dzīvē cilvēki sasniedz tikai tik daudz, cik ir paspējuši līdz laulībām. Ka viss labākais ir pirms laulībām vai nopietnām attiecībām, nevis to laikā. Tagad gan es domāju savādāk. Bet tagad es arī apzinos, ka tāds ļoti tradicionāls attiecību modelis man nav piemērots. Man vajag daudz vairāk brīvības, nekā parasti cilvēkiem vajadzīgs. Man vajag daudz vairāk vienatnes, nekā cilvēkiem parasti vajag. Un man vajag jēgpilnas attiecības.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Oct. 20th, 2010 @ 04:41 pm (no subject)
Dažkārt cilvēkus ir tik viegli "lasīt".
Nav ne mazāko šaubu, ka kolēģe, kura katru reizi cītīgi aprunā citu kolēģi, aiz manas muguras tikpat cītīgi aprunā arī mani. Es to pieņemu un zinu - jā, tā tas ir. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc es esmu samērā atklāta. Jo atklātāka es esmu pret citiem - jo mazāk iemeslu par mani klačoties. Kaut gan - klačosies jau vienmēr.
Nav ne mazāko šaubu, ka vīrietis, kuru pametusi meitene un kurš tagad par viņu stāsta sliktas lietas, tāpat runās par mani, ja mēs būsim kopā un es viņu pametīšu.
Cilvēki mainās tikai tad, ja viņi paši to vēlas. Otrs cilvēks var būt tikai katalizators - pamudinājums mainīties. Bet viss pārmaiņu process ir cilvēku pašu ziņā.
Un cilvēki mainās. Bet pārmainīties uz labu ir iespējams tikai vienā veidā - kļūstot gudrākiem.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link