| Oct. 20th, 2010 @ 04:16 pm (no subject) |
|---|
Un ir tikai loģiski, ka man ar attiecībām ir tā, kā nu ir.
Pašā agrajā jaunībā es laikam daudziem nodarīju pāri... Vai arī... es nezinu. Es vienkārši pazudu katru reizi, kad parādījās iespēja, ka ar mani kāds gribētu veidot nopietnas attiecības. Es to negribēju. Toreiz ne. Toreiz gan es nezināju, kāpēc. Toreiz man likās, ka vienkārši ir par agru - astoņpadsmit - deviņpadsmit gados veidot nopietnas attiecības. No vecāku modeļa saskatījusies - man likās, ka dzīvē cilvēki sasniedz tikai tik daudz, cik ir paspējuši līdz laulībām. Ka viss labākais ir pirms laulībām vai nopietnām attiecībām, nevis to laikā. Tagad gan es domāju savādāk. Bet tagad es arī apzinos, ka tāds ļoti tradicionāls attiecību modelis man nav piemērots. Man vajag daudz vairāk brīvības, nekā parasti cilvēkiem vajadzīgs. Man vajag daudz vairāk vienatnes, nekā cilvēkiem parasti vajag. Un man vajag jēgpilnas attiecības. |
