| May. 20th, 2010 @ 08:55 am (no subject) |
|---|
Pa dienu reizēm es uz Tevi sadusmojos... Bet tomēr - visu laikam izsaka tas, ka vakaros, ejot gulēt un no rītiem - pamostoties - es domās pasaku, ka Tevi mīlu. Domās Tevi sabužinu un novēlu Tev visu labāko. Un tā ir patiesība. Es zinu, ka Tu reizēm pārāk daudz iedomājies, es zinu, ka Tev ar takta izjūtu reizēm tā ir kā ir... Un reizēm Tu mēdz būt neiejūtīgs. Bet tāpat - vakaros, ejot gulēt, es domās Tevi sabužinu, novēlu Tev visu labāko un pasaku, ka Tevi mīlu. Kaut gan - reizēm man šķiet, ka draudzība ir vairāk mīlestība nekā mīlestība. Draudzība un sapratne vispirms, kaisle un tās visas lietas - mazliet vēlāk. Pret draugiem mēs bieži vien izturamies krietni vien labāk nekā pret mīļotajiem cilvēkiem.
Dzīvē mēs ar Tevi pat nesarunājamies. Un man vēl gribas atlikt to mūsu tikšanās reizi, kas kaut kad tāpat notiks... Lai tā tikšanās vēl būtu, nevis jau būtu pagājusi. Bet varbūt - tieši vajag to pasteidzināt. Satikt Tevi. Varbūt ledusaukstie toņi padarīs mani par ledusgabalu? Nezinu... |
